Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Izdala 11 pasugas. Mežirbe ir tradicionāls medību putns, kas medīts simtiem gadu.
Mežirbe Tetrastes bonasia (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
Apakšdzimta | Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) |
Ģints | Mežirbes (Tetrastes) |
Suga | Mežirbe (Tetrastes bonasia) |
Sinonīmi | |
| |
Mežirbe Vikikrātuvē |
Mežirbe ir sastopama plašā areālā Centrāleiropā, Austrumeiropā un Āzijas ziemeļu daļā līdz Tālajaiem Austrumiem, Sahalīnai un Japānas ziemeļu daļai. Tā ir tipiska nometniece un mājo biezos jauktu koku un skujkoku mežos. Mežirbes teritorijas tuvumā parasti ir kāds avots vai upīte.
2019. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība mežirbi izvēlējās par Gada putnu Latvijā.
Latvijā mežirbe ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece, kas sastopama dažādu mežu tipos. Visticamāk, ka Latviju šķērso pasugu robeža. Visbiežāk ir sastopamas nominālpasugas mežirbes Bonasa bonasia bonasia, kurām ir pelēka mugura, bet Latvijā mājo arī mežirbes ar olīvbrūnu muguru, kas varētu būt otra Austrumeiropā sastopamā pasuga — Bonasa bonasia volgensis. Brūnās mežirbes visbiežāk sastopamas Latvijas dienvidu daļā.
Kopš 2005. gada, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzsāka veikt ligzdojošo putnu uzskaites, mežirbju skaits ir samazinājies par 89 %, kam galvenais iemesls ir mežu apsaimniekošanas intensitāte.
Mežirbe ir viena no mazākajām rubeņu apakšdzimtā. Tai ir raksturīga proporcionāli maza galva un noapaļots ķermenis. Ķermeņa garums ir 35—37 cm, spārnu plētums 48—54 cm, svars 370—430 g. Mežirbes apspalvojums kopumā ir raibumaini pelēkbrūns. Nominālpasugai mugura un aste ir samērā vienmērīgi pelēka. Lidojumā var redzēt, ka pelēkās astes spalvu galus rotā melni punktiņi. Spārni brūnāki nekā pārējais ķermenis. Tēviņam ir arī cekuls, kuru tas var izsliet, un melna pazode ar baltām, kontrastainām mālām. Mātītes ir nedaudz mazākas, to cekuls ir īsāks, un tām nav melnās pazodes.
Mežirbi ir grūti novērot dabā. Tā mīt mežos, sugai raksturīgs salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Par tās klātbūtni vieglāk spriest pēc tās saucieniem un tipiskajiem spārnu vēzieniem, kad tā iztraucēta pārlaižas uz citu vietu. Lidojums ir zems un īss. Mežirbe barojas uz zemes, meklējot sēklas, graudus, ogas, asnus, pumpurus, ziedus un lapiņas. Ligzdošanas laikā tā barojas arī ar kukaiņiem, kas atrodas uz zemes (skudras, kāpuri, kodes, bites, tauriņi un citi kukaiņi).
Ziemā mežirbes guļvietas ierīko sniegā, jo tas nodrošina drošību un siltumu. Vakarā putni sameklē kādu nomaļu klajumu, sakļauj spārnus un ienirst kupenā, tomēr atstājot galvu un kaklu virspusē, lai pārlūkotu apkārtni.
Ligzda tiek ierīkota uz zemes. Dējumā ir 7—11 gaišas olas ar raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 23—27 dienas. Par perēšanu un cālēniem rūpējas tikai mātīte, tomēr tēviņš pieskata apkārtni. Mežirbes cālēni ir ligzdbēgļi. Jau tūlīt pēc izšķilšanās tie seko mātei, kas tos apsargā un vēsā laikā sasilda. Jau no pirmās dienas cālēniem pašiem jameklē barība. Cāļi barojas ar kukaiņiem. Paaugoties to barība dažādojas. Lidot tie sāk pēc 15—20 dienām. Cālēni paliek kopā ar māti līdz rudenim, tad tie sadalās pa pāriem vai dzīvo vienatnē.
Mežirbei ir 11 pasugas. Eiropā mājo 6 pasugas, Āzijā piecas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mežirbe |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Mežirbe, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.