Marseļa: Pilsēta Francijā

Francijas otra lielākā pilsēta (aiz Parīzes). Lielākā Francijas osta un lielākā osta Vidusjūras krastos. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, bet apmēram 25% no iedzīvotājiem ir Ziemeļāfrikas izcelsmes. Pilsētā ir arī trešā lielākā ebreju kopiena Eiropā.

Marseļa
pilsēta
Marseille
Karogs Ģerbonis
Marseļa
Koordinātas: 43°17′47″N 5°22′12″E / 43.29639°N 5.37000°E / 43.29639; 5.37000 5°22′12″E / 43.29639°N 5.37000°E / 43.29639; 5.37000
Valsts	Francija
Reģions	Provansa-Alpi-Azūra krasts
Departaments	Bušdirona
Apgabals	Marseļas apgabals
Dibināta	ap 600. gadā p.m.ē.
Platība
• pilsēta	240,62 km2
Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[".
• pilsēta	Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[".
• blīvums	3 555/km²
• aglomerācija	1 734 277
Pasta indekss	13001-13016
Citi nosaukumi	Masālija (Μασσαλία) (Senās Grieķijas laikos) Masīlija (Massilia) (Senās Romas laikos) Marsiho, arī Marsilha (provansiešu) Marsella (spāņu) Marsiglia (itāļu)
Mājaslapa	www.marseille.fr
Marseļa Vikikrātuvē

Pie Marseļas uz salas atrodas Ifas cietoksnis, kurā, pēc leģendas, bijis ieslodzīts grāfs Monte-Kristo. Francijas himna (Marseljēza) nosaukta pilsētas vārdā.

Pilsētu ap 600. gadu p.m.ē. nodibina sengrieķu kolonisti no Fokejas (Phocaea) Jonijā un nosauc to par Masāliju (Μασσαλία). 49. gadā p.m.ē. pilsētu ieņem Cēzara leģioni un iekļauj Romas impērijā. Romieši pilsētu sauca par Masīliju (Massilia).

13. gadsimtā Marseļa kļuva par neatkarīgu republiku. 1423. gadā pilsētu izposta aragonieši. 1481. gadā Marseļa tiek iekļauta Francijas sastāvā.

19. gadsimtā Marseļa kļūst par modernu ostu. Tās attīstībai lielu impulsu deva Suecas kanāla attīstība un Francijas koloniālie iekarojumi.

1934. gadā Marseļā IMRO teroristi atentātā nogalināja Dienvidslāvijas karali Aleksandaru I un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū. Tas bija pirmais atentāts pasaulē, kurš uzņemts ar kinokameru.

Marseļā ir izvietotas fakultātes trijām Eksas—Marseļas Universitātes sastāvā ietilpstošām universitātēm:

• Eksas—Marseļas Universitāte I — Provansas Universitāte
• Eksas—Marseļas Universitāte II — Vidusjūras Universitāte
• Eksas—Marseļas Universitāte III — Pola Sezāna Universitāte

Marseļā atrodas arī četras "Lielās skolas" (franču: grandes écoles), kuras formāli atrodas ārpus Francijas universitāšu sistēmas, bet ir tuvas tām pēc funkcijām un prestiža.

• Marseļas Centrālā skola
• Informātikas un jauno tehnoloģiju skola (EPITECH)
• Jaunāko zinātņu politehniskais institūts
• KEDGE Biznesa skola

Marseļā dzimuši:

• Antonēns Arto (Antonin Artaud) (1897-1948) - dramaturgs
• Sezārs Baldačīni (César Baldaccini) (1921-1998) - tēlnieks
• Moriss Bežārs (Maurice Béjart) (1927-) - baletmeistars
• Onorē Domjē (Honoré Daumier) (1808—1879) - grafiķis
• Fernandels (Fernandel) (1903-1971) - aktieris
• Mariuss Petipā (Marius Petipa) (1818—1910) - baletmeistars
• Žans-Pjērs Rampāls (Jean-Pierre Rampal) (1922-2000) - flautists
• Edmons Rostāns (Edmond Rostand) (1868-1918) - dzejnieks
• Luī-Adolfs Tjērs (Louis-Adolphe Thiers) (1797-1877) - politiķis
• Zinedins Zidāns (Zinédine Zidane) (1972-) - futbolists

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marseļa.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l