Krievu Alfabēts: Alfabēts, kas tiek izmantots krievu valodas pierakstam
Krievu alfabēts mūsdienu krievu valodas alfabēts un ir veidots uz kirilicas rakstu sistēmas pamata.
Ieviests ap 988. gadu laikā, kad Kijevas Krievzeme tika pievērsta kristietībai.
Kopš 1942. gada. alfabētā ir 33 burti. No 1918. g., kad tika veikta pēdējā nozīmīgā krievu valodas pareizrakstības reforma, līdz 1942. gadam Е un Ё tika uzskatīti par viena un tā paša burta diviem variantiem.
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё |
| Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Л л | М м |
| Н н | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
| Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Alfabēts
Krievu valodas alfabēts ir šāds:
| Lielais burts | Mazais burts | Nosaukums (krieviski) | Vecais nosaukums | IPA vērtība | Alofoni un pozicionālā maiņa | Latviskā atbilstība (pamatfonēmai) | Unicode pozīcija |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| А | а | а [a] | азъ [as] | /a/ | /æ/, /ɨ/, /ə/, /ɐ/ | a vārdā varde | U+0410 / U+0430 |
| Б | б | бэ [bɛ] | буки [ˈbu.kʲɪ] | /b/ vai /bʲ/ | b vārdā biete | U+0411 / U+0431 | |
| В | в | вэ [vɛ] | вѣди ['vʲe.dʲɪ] | /v/ vai /vʲ/ | /f/ | v vārdā vārds | U+0412 / U+0432 |
| Г | г | гэ [gɛ] | глаголь [glɐˈgolʲ] | /g/ | g vārdā galva | U+0413 / U+0433 | |
| Д | д | дэ [dɛ] | добро [dɐˈbro] | /d/ vai /dʲ/ | d vārdā diena | U+0414 / U+0434 | |
| Е | е | е [jɛ] | есть [jesʲtʲ] | /je/ vai / ʲe/ | /ɛ/, /e/, /ɪ/, /ɨ/ | je vārdā jenots | U+0415 / U+0435 |
| Ё | ё | ё [jo] | - | /jo/ vai / ʲo/ | jo vārdā majorāns | U+0401 / U+0451 | |
| Ж | ж | жэ [ʐɛ] | живѣте [ʐɨˈvʲe.tʲɪ] | /ʐ/ | ž vārdā žagata | U+0416 / U+0436 | |
| З | з | зэ [zɛ] | земля [zʲɪˈmlʲa] | /z/ vai /zʲ/ | z vārdā zaķis | U+0417 / U+0437 | |
| И | и | и [i] | иже [ˈi.ʐɨ] | /i/ vai / ʲi/ | /ɨ/ | i vārdā ilgs | U+0418 / U+0438 |
| Й | й | и краткое [i ˈkra.tkə.ɪ] | и съ краткой [ɪ s ˈkra.tkəj] | /j/ | j vārdā jūra | U+0419 / U+0439 | |
| К | к | ка [ka] | како [ˈka.kə] | /k/ vai /kʲ/ | k vārdā kāja | U+041A / U+043A | |
| Л | л | эл vai эль [el] vai [elʲ] | люди [ˈlʲʉ.dʲɪ] | /l/ vai /lʲ/ | l vārdā lampa | U+041B / U+043B | |
| М | м | эм [ɛm] | мыслѣте [mɨ.ˈsʲlʲe.tʲɪ] | /m/ vai /mʲ/ | m vārdā malt | U+041C / U+043C | |
| Н | н | эн [ɛn] | нашъ [naʂ] | /n/ vai /nʲ/ | n vārdā nakts | U+041D / U+043D | |
| О | о | o [o] | онъ [on] | /o/ | /ə/, /ɐ/, /ɵ/ | o vārdā orgāns | U+041E / U+043E |
| П | п | пэ [pɛ] | покой [pɐˈkoj] | /p/ vai /pʲ/ | p vārdā pats | U+041F / U+043F | |
| Р | р | эр [ɛr] | рцы [rtsɨ] | /r/ vai /rʲ/ | r vārdā rasa | U+0420 / U+0440 | |
| С | с | эс [ɛs] | слово [ˈslo.və] | /s/ vai /sʲ/ | s vārdā saule | U+0421 / U+0441 | |
| Т | т | тэ [tɛ] | твердо [ˈtvʲɛ.rdə] | /t/ vai /tʲ/ | t vārdā taure | U+0422 / U+0442 | |
| У | у | у [u] | укъ [uk] | /u/ | /ʊ/, /ʉ/ | u vārdā upe | U+0423 / U+0443 |
| Ф | ф | эф [ɛf] | фертъ [fʲɛrt] | /f/ vai /fʲ/ | f vārdā filma | U+0424 / U+0444 | |
| Х | х | ха [xa] | хѣръ [xʲɛr] | /x/ | h vārdā halva | U+0425 / U+0445 | |
| Ц | ц | це [tsɛ] | цы [tsɨ] | /ts/ vai /tsʲ/ | c vārdā cālis | U+0426 / U+0446 | |
| Ч | ч | че [tɕɛ] | червь [tɕɛrfʲ] | /tɕ/ | č vārdā čiekurs | U+0427 / U+0447 | |
| Ш | ш | ша [ʂa] | ша [ʂa] | /ʂ/ | š vārdā šķauda | U+0428 / U+0448 | |
| Щ | щ | ща [ɕɕa] | ща [ɕtɕa] | /ɕɕ/ | nav tiešas atbilstības | U+0429 / U+0449 | |
| Ъ | ъ | твёрдый знак [ˈtvʲо.rdɨj znak] | еръ [jɛr] | /-/ | nav tiešas atbils | U+042A / U+044A | |
| Ы | ы | ы [ɨ] | еры [jɪˈrɨ] | [ɨ] | nav tiešas atbilstības | U+042B / U+044B | |
| Ь | ь | мягкий знак [ˈmʲækʲɪj znak] | ерь [jerʲ] | / ʲ/ | (vajadzigs, lai izdarit butu mikstak; ļ — "ль") | U+042C / U+044C | |
| Э | э | э [ɛ] | э оборотное [ˈɛ ə.bɐˈro.tnə.ɪ] | /e/ | /ɛ/, /ɪ/ | e vārdā egle | U+042D / U+044D |
| Ю | ю | ю [ju] | ю [ju] | /ju/ vai / ʲu/ | /jʉ/ | ju vārdā junda | U+042E / U+044E |
| Я | я | я [ja] | я [ja] | /ja/ vai / ʲa/ | ja vārdā jaka | U+042F / U+044F | |
| 1918. g. reformā atceltie burti | |||||||
| І | і | - | і десятеричное [i] | /i/ or / ʲi/ | |||
| Ѳ | ѳ | - | ѳита [fʲɪˈta] | /f/ vai /fʲ/ | |||
| Ѣ | ѣ | - | ять [jætʲ] | /je/ vai / ʲe/ | |||
| Ѵ | ѵ | - | ижица [ˈi.ʐɨ.tsə] | /i/ vai / ʲi/ | |||
| kopš 18. gs. nelietotie burti | |||||||
| Ѕ | ѕ | - | зѣло [ˈzʲɛ.lə] | /dz/, /z/ vai /zʲ/ | |||
| Ѯ | ѯ | - | кси [ksʲi] | /ks/ vai /ksʲ/ | |||
| Ѱ | ѱ | - | пси [psʲi] | /ps/ vai /psʲ/ | |||
| Ѡ | ѡ | - | омега [ɐˈmʲɛ.gə] | /o/ | |||
| Ѫ | ѫ | - | юсъ большой [jus bɐlʲˈʂoj] | /u/,/ju/ vai / ʲu/ | |||
| Ѧ | ѧ | - | юсъ малый [jus ˈmɑ.lɨj] | /ja/ vai / ʲa/ | |||
| Ѭ | ѭ | - | юсъ большой іотированный [jus bɐlʲˈʂoj jɪˈtʲi.rə.vən.nɨj] | /ju/ vai / ʲu/ | |||
| Ѩ | ѩ | - | юсъ малый іотированный [jus ˈmɑ.lɨj jɪˈtʲi.rə.vən.nɨj] | /ja/ vai / ʲa/ | |||
- Piezīmes un atsauces
Skatīt arī
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu alfabēts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Krievu alfabēts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.