Katakana ir viena no divām japāņu valodas zilbju rakstības sistēmām.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Katakana" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Atšķirībā no hiraganas, kas tiek izmantota plaši, lai pievienotu ar kandzi izteiktiem vārdiem galotnes, izskaidrotu kandzi izrunu, vai, lai rakstītu vārdus kam nav savu kandzi, katakanai ir specifiskāks pielietojums:
Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļā. Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vārdus, vietu nosaukumus u.c. plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).
Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.
Bāzes Kana (tīras skaņas) | Salikteņu skaņas | ||||||
ア a | イ i | ウ u | エ e | オ o | (ャ ja) | (ュ ju) | (ョ jo ) |
カ ka | キ ki | ク ku | ケ ke | コ ko | キャ kja | キュ kju | キョ kjo |
サ sa | シ ši | ス su | セ se | ソ so | シャ ša | シュ šu | ショ šo |
タ ta | チ či | ツ cu | テ te | ト to | チャ ča | チュ ču | チョ čo |
ナ na | ニ ņi | ヌ nu | ネ ne | ノ no | ニャ ņa | ニュ ņu | ニョ ņo |
ハ ha | ヒ hi | フ fu | ヘ he | ホ ho | ヒャ hja | ヒュ hju | ヒョ hjo |
マ ma | ミ mi | ム mu | メ me | モ mo | ミャ mja | ミュ mju | ミョ mjo |
ヤ ja | ユ ju | ヨ jo | |||||
ラ ra | リ ri | ル ru | レ re | ロ ro | リャ rja | リュ rju | リョ rjo |
ワ wa | ヲ1 o | ||||||
ン n | |||||||
Balsīgie līdzskaņi | Balsīgo līdzskaņu salikteņi | ||||||
ガ ga | ギ gi | グ gu | ゲ ge | ゴ go | ギャ gja | ギュ gju | ギョ gjo |
ザ dza | ジ dži | ズ dzu | ゼ dze | ゾ dzo | ジャ dža | ジュ džu | ジョ džo |
ダ da | ヂ1dži | ヅ1 dzu | デ de | ド do | ヂャ dža | ヂュ džu | ヂョ džo |
バ ba | ビ bi | ブ bu | ベ be | ボ bo | ビャ bja | ビュ bju | ビョ bjo |
"P" sērija | "P" salikteņi | ||||||
パ pa | ピ pi | プ pu | ペ pe | ポ po | ピャ pja | ピュ pju | ピョ pjo |
Piezīmes:
Piezīme: šajā tabulā izmantota Hepbērna transkripcija, atšķirībā no augstāk redzamās tabulas, kur izmantota neoficiālā latviešu transkripcija.
Šo kanu vidū ir daudzas, kas atspoguļo līdzskaņu/patskaņu kombinācijas, kas neeksistē pamata japāņu valodā (piemēram, [tu], [ti] u.c.), kas izveidotas kombinējot eksistējošu attiecīgā līdzskaņa kanu ar mazu patskaņa kanu, piemēram, [te] + [i], iegūstot [ti] un [to] + [u], iegūstot [tu].
Vislielākais jaunievedums šeit ir "v" rinda, japāņu valodā neeksistējošajai [v] skaņai. [vu] kana ir atvasināta no [u] kanas uzliekot tai dakutenu ("pēdiņas", kas parasti tiek izmantotas balsināšanai) un tālāk tiek atvasināti citu patskaņu varianti pievienojot mazas patskaņu kanas [vu] kanai. Bieži, it īpaši senāk aizgūtos vārdos "v" vietā tiek lietotas "b" rindas kanas, kā tas ir, piemēram, Latvijas nosaukuma gadījumā - ラトビア (Ratobia).
イェ ye | |||||||
ウィ wi | ウェ we | ウォ wo | |||||
(ヷ)1 va | (ヸ)2 vi | ヴ vu | (ヹ)3 ve | (ヺ)4 vo | |||
ヴァ va | ヴィ vi | ヴェ ve | ヴォ vo | ヴャ vya | ヴュ vyu | ヴョ vyo | |
シェ she | |||||||
ジェ je | |||||||
チェ che | |||||||
ティ ti | トゥ tu | テュ tyu | |||||
ディ di | ドゥ du | デュ dyu | |||||
ツァ tsa | ツィ tsi | ツェ tse | ツォ tso | ||||
ファ fa | フィ fi | フェ fe | フォ fo | フュ fyu |
Piezīmes:
Atšķirībā no hiraganas, kas norāda garus patskaņus ar dubultošanu (aa = ā) un patskaņu kombinācijām (ou = ō; ei = ē), katakanai ir atsevišķa kana (ー), kas apzīmē, ka patskanis pirms tās ir garš.
Starptautiskajā Hepbērna transkripcijā garus japāņu valodas patskaņus pieņemts transkribēt ar tādām pašām garumzīmēm kādas ir latviešu valodā (angliski macron), vienīgā atšķirība latviešu valodas garo patskaņu klāstā no Hepbērna transkripcijā izmantotajiem ir garā [ō] neesamība kopš Pirmās brīvvalsts laikiem.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Katakana, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.