Jukija Amano

gads">1947. gada 9. maijā, miris 2019. gada 18. jūlijā) bija japāņu diplomāts. Bijis Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors no 2009. gada līdz 2019. gadam. Pirms tam Amano strādājis Apvienoto Nāciju Organizācijā un tās apakšvienībās.

Jukija Amano 天野 之弥
Jukija Amano 2005. gadā
5. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors
Amatā 2009. gada 1. decembris — 2019. gada 18. jūlijs
Priekštecis	Mohameds El Barādeī
Pēctecis	Rafaels Grosi
Dzimšanas dati	1947. gada 9. maijā Jugavara, Kanagavas prefektūra, Japāna
Miršanas dati	2019. gada 18. jūlijā (72 gadu vecumā) Vīne, Austrija
Tautība	japānis
Politiskā partija	Japānas Liberāli demokrātiskā partija
Augstskola	Tokijas Universitāte Franškontē Universitāte Nicas Sofijas Antipolosas universitāte

Amano dzimis 1947. gadā Jugavarā, mazā pilsētā Kanagavas prefektūrā, Japānā. 1968. gadā uzsāka studijas Tokijas Universitātē. Pēc Juridiskās fakultātes absolvēšanas 1972. gada aprīlī sāka strādāt Japānas Ārlietu ministrijā. Viņš specializējās starptautiskās atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumos. Studijas turpināja Francijā — no 1973. līdz 1974. gadam viņš studēja Franškontē Universitātē un no 1974. līdz 1975. gadam — Nicas Sofijas Antipolosas universitātē.

Japānas Ārlietu ministrija

Amano ieņēma dažādus amatus Ārlietu ministrijā, piemēram, Zinātnes nodaļas direktors un Kodolenerģijas nodaļas direktors 1993. gadā. Strādāja diplomātiskajā dienestā Japānas vēstniecībās Vjenčanā, Vašingtonā un Briselē, Japānas delegācijā Atbruņošanās konferencē Ženēvā un bija Japānas ģenerālkonsuls Marseļā.

2002. gada augustā Amano iecēla par Ieroču kontroles un zinātnisko lietu ģenerāldirektoru, bet 2004. gada augustā — par Atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un zinātnes departamenta ģenerāldirektoru. Šajos amatos viņš bija iesaistīts starptautiskās sarunās, piemēram, Kodolieroču neizplatīšanas līguma pagarināšana; Līgums par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu; Bioloģisko ieroču konvencijas pārbaudes protokols; grozījumi Konvencijā par konvencionālajiem ieročiem un Starptautiskais rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu. 2001. gada aprīlī viņš pārstāvēja Japānu kā valdības eksperts ANO raķešu ekspertu grupā un 2001. gada jūlijā ANO ekspertu grupā atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas izglītības jautājumos.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra

2005. gadā Amano bija Japānas vēstnieks Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā (SAEA). No 2005. gada septembra līdz 2006. gada septembrim Amano bija SAEA valdes priekšsēdētājs. Šajā laikā SAEA un tās ģenerāldirektors Mohameds El Barādeī saņēma Nobela Miera prēmiju. Amano pārstāvēja SAEA kā priekšsēdētājs Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā, kas notika 2005. gada decembrī.

2008. gada septembrī Japānas valdība paziņoja, ka tā ir izvirzījusi Jukiju Amano par nākamo SAEA ģenerāldirektoru. 2009. gada 2. jūlijā SAEA valde viņu ievēlēja par ģenerāldirektoru sestajā balsošanas kārtā. Viņš uzvarēja Dienvidāfrikas pārstāvi Abdulu Samadu Minti, savu galveno konkurentu. 2009. gada 3. jūlijā visas 145 SAEA dalībvalstis oficiāli apstiprināja Amano SAEA ģenerāldirektora amatā.

2009. gada 1. decembrī Amano sāka savu pirmo pilnvaru termiņu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektora amatā.

Pēc Fukusimas I AES avārijas 2011. gada 11. martā Amano 18. martā Tokijā tikās ar premjerministru Naoto Kanu un vienojās par komandas nosūtīšanu, lai uzraudzītu radiāciju AES tuvumā. Sanāksmē Amano sacīja, ka Kans piekrita nepieciešamībai atklāt pēc iespējas vairāk informācijas par kodolavāriju Fukušimā.

Amano bija precējies. Bez dzimtās japāņu valodas runāja angļu un franču valodā. Viņš nomira 2019. gada 18. jūlijā 72 gadu vecumā. ASV ziņu aģentūra Associated Press ziņoja, ka nāves cēlonis bija vēzis.

Amano saņēmis vairākus apbalvojumus: Kazahstānas medaļu "Kazahstānas Republikas neatkarības 25 gadi" (2017), Portugāles ordeņa "Par nopelniem" Lielo krustu (2018) un Japānas Uzlecošās saules ordeni (2019, pēc nāves).

2020. gada 5. jūnijā SAEA atklāja Jukija Amano laboratorijas ēkā, kas atrodas Vīnes ārpilsētā. Tās ir trīs no piecām laboratorijām, kuras kopīgi pārvalda SAEA un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

• A Japanese View on Nuclear Disarmament (The Non-Proliferation Review, 2002)
• The Significance of the NPT Extension (Future Restraints on Arms Proliferation, 1996)
• La Non-Prolifération Nucléaire en Extrême-Orient (Proliferation et Non-Proliferation Nucleaire, 1995)
• Sea Dumping of Liquid Radioactive Waste by Russia (Gaiko Jiho, 1994)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jukija Amano.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)