Invazīva Suga

Eksistē divu veidu invāzijas: tiek izdalītas invazīvas svešzemju sugas (invasive alien species) un invazīvas vietējās sugas (invasive native species). Invazīva vietējā suga ir vietējā suga, kurai dabisku iemeslu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā ir sākusies sugas ekspansija, kad tā sāk strauji vairoties un izplatīties. Sugas ekspansiju var izsaukt klimata pārmaiņas, biotopa vides izmaiņas un citi apstākļi. Biežāk par invazīvām sugām tiek uzskatītas svešzemju sugas, kas kļuvušas invazīvas kādā teritorijā ārpus sava dabiskā areāla.

Par invazīvām sugām nevar uzskatīt sugas, kas labi izplatās mākslīgos biotopos (piemēram, nezāles), lai arī populāru rakstu autori pie invazīvām sugām pieskaita arī šīs sugas, vadoties no cilvēka viedokļa. Tomēr sugas, kas rada ekonomiskus zaudējumus cilvēkam, bet nenodara kaitējumu dabiskajiem biotopiem un vietējām sugām (piemēram, kartupeļu lapgrauzis), nevar uzskatīt par invazīvām sugām. Par invazīvām sugām nevar uzskatīt arī tās sugas, kurām vērojama nonākšana savvaļā ar nelielu īpatņu skaitu (piemēram, parastā zirgkastaņa) un šādas sugas būtu vienkārši jāsauc par svešām sugām, arī adventīvām sugām utt. Tomēr savvaļā nonākušām svešām sugām ir jāpievērš uzmanība un jāveic to izplatības kontrole, lai konstatētu brīdi, kad svešajai sugai savvaļā sākas sugas ekspansija.

Nozīmīgākās invazīvās svešzemju augu sugas Latvijā ir:

• Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi),
• ošlapu kļava (Acer negundo),
• Puķu sprigane (Impatiens glandulifera),
• Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadense),
• Japānas dižsūrene (Fallopia japonica),
• vārpainā korinte (Amelanchier spicata),
• Pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia),
• sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa),
• Kanādas elodeja (Elodea canadensis).

• Aklimatizēta suga
• Sveša suga

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Invazīva suga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l