Upe Iecava: Upe Latvijā, Lielupes pieteka
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Iecava ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka.
| Iecava | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | pie Daudzeses 56°29′12″N 25°15′12″E / 56.48667°N 25.25333°E |
| Ieteka | Lielupe 56°41′13″N 23°41′58″E / 56.68694°N 23.69944°E 23°41′58″E / 56.68694°N 23.69944°E |
| Caurteces valstis |  Latvija |
| Garums | 155 km |
| Kritums | 69,2 m |
| Gada notece | 0,26 km³ |
| Baseina platība | 2072 km² |
| Galvenās pietekas | Misa |
 Iecava Vikikrātuvē | |
Upes raksturojums
Iecava sākas pārpurvotā mežā jeb Ellītes purvā Daudzeses pagastā, saplūstot kopā vairākiem avotiem. Garums — 155 km, lielākā pieteka ir Misa (labā krasta, 108 km), pārējās pietekas — nelielas. Ģeogrāfiski upe visā garumā tek pa Viduslatvijas zemieni, sākotnēji caur Taurkalnes līdzenumu un Upmales paugurlīdzenumu, pēc tam caur Zemgales un Tīreļu līdzenumiem. Savā tecējumā Iecava galvenokārt tek caur mežainu apvidu.
Upes dabiskā ieteka Lielupē atrodas 4 km lejpus Jelgavas, taču liela daļa ūdeņu notek pa 19. gadsimtā izrakto Velna grāvi un Garozi uz Lielupi augšpus Jelgavas. Lejteci aiz Velna grāvja sauc arī par Veciecavu. Tajā neilgi pirms grīvas Lielupē ietek Misa.
Lielā daļā tecējuma Iecavas gultne ir regulēta, iztaisnojot to, palikušas daudzas attekas. 1930. gados, regulējot upi, daļa no Iecavas vidusteces dolomīta gultnes tika izspridzināta, lai novērstu agrāk biežo Bruknas un Stelpes apkaimes applūdināšanu pavasaros. Pavisam izspridzināja 45 tūkstošus m³ dolomīta, ko vēlāk izmantoja celtniecībai. 1973. gadā regulēja Veciecavu, bet 1976. gadā uzbūvēja dambjus gar Veciecavu un Velna grāvi. Vairāk nekā puse Iecavas noteces sastāv no sniega kušanas ūdeņiem, un tikai 4-5% nāk no gruntsūdeņiem, kas ir ļoti zems rādītājs. Tāpēc Iecavas ūdens daudzums pavasara palos un vasaras mazūdens periodā atšķiras īpaši stipri.
1967. gadā upē kā galvenās zivju sugas tika nosauktas zandarti, līdakas, vimbas, vēdzeles, asari, raudas, plauži. Arī mūsdienās upe ir bagāta ar zivīm, sastopami arī zivjēdāji putni — baltie gārņi un zivju dzenīši, kā arī zivju gārņi un zivjērgļi.
Ievērojamākās apdzīvotās vietas krastos: Iecava, Ozolnieki, Brankas, Mežmuiža.
Pietekas
Labā krasta pietekas
|
Kreisā krasta pietekas
Atteka
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iecava.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Iecava (upe), which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.