Hidroakumulācijas Elektrostacija

Ar šī paņēmiena palīdzību enerģija tiek uzkrāta ūdens formā, tam tiekot sūknētam no apakšējā rezervuāra uz augšējo.
Hidroakumulācija patiesībā nav domāta, lai ražotu enerģiju, bet gan, lai uzkrātu to tā, lai to varētu ātri atbrīvot brīžos, kad ir nepieciešams papildus enerģijas daudzums. Tādējādi nekavējoties var iegūt enerģiju un apgādāt patērētājus, līdz pārējās elektrostacijas var uzsākt šo darbu. Lai gan sūknēšanas procesā tiek patērēta enerģija un rodas zaudējumi, sistēma palielina ienākumus, pārdodot vairāk elektrības kulminācijas punktā, kad elektrības cenas ir visaugstākās.

Baltijas valstīs šāda veida elektrostacija ir Krones hidroakumulācijas elektrostacija Lietuvā, kas tika uzcelta 1992.gadā.

Ūdens tiek sūknēts uz augšējo rezervuāru nakts laikā, kad pieprasījums pēc elektrības ir visniecīgākais. Kad pēkšņi ir nepieciešams lielāks elektrības daudzums, nosprostojumi tiek atvērti un ūdens traucas lejā pa tuneli, lai iedarbinātu turbīnas, kuras savukārt iedarbina ģeneratoru. Ūdens sakrājas apakšējā rezervuārā, būdams gatavībā atkal tikt uzsūknēts atpakaļ augšējā.

Priekšrocības:

• uzkrāj enerģiju ātrai tās atbrīvošanai;
• nerada piesārņojumu;
• maz ietekmē ainavu.

Trūkumi:

• augstas izmaksas būvniecībai;
• nevar tikt izmantots līdz brīdim, kamēr ūdens netiek atsūknēts atpakaļ, taču šo problēmu var novērst, paredzot laiku, kad būs nepieciešams pastiprināts enerģijas daudzums.

• Hidroelektrostacija

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hidroakumulācijas elektrostacija.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)