Dienvidkorejas Vona: Korejas republikas oficiālā valūta
Dienvidkorejas vona, oficiāli Korejas Republikas vona (simbols: ₩; kods: KRW; korejiski: 대한민국 원), ir Dienvidkorejas oficiālā valūta.
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: atveidošana Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Vienā vonā ietilpst 100 monetārās apakšvienības jeb džoni. Džonus ikdienā vairs neizmanto to mazās vērtības dēļ, un tie parādās tikai ārvalstu valūtu kursos. Valūta tiek izdota Korejas Bankā, kas atrodas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā.
| Dienvidkorejas vona | |||
|---|---|---|---|
| 대한민국 원 | |||
| |||
| ISO 4217 | KRW | ||
| Lieto | Dienvidkorejā | ||
| Inflācija | 0.52% | ||
| Avots | 2021 https://www.inflationtool.com/south-korean-won/2020-to-present-value | ||
| Subvienība | |||
| 1/100 | džons (전/錢); netiek lietots | ||
| Daudzskaitlis | vonas | ||
| Monētas | |||
| Bieži lietotas | ₩10, ₩50, ₩100, ₩500 | ||
| Reti lietotas | ₩1, ₩5 | ||
| Banknotes | |||
| Bieži lietotas | ₩1,000, ₩5,000, ₩10,000, ₩50,000 | ||
| Reti lietotas | ₩2,000 | ||
| Izdevējiestāde | Korejas Banka | ||
Nosaukuma izcelšanās
Senā vona ir radniecīga Ķīnas juaņai un Japānas jenai, kuras bija atvasinātas no spāņu amerikāņu sudraba dolāra. Vārds "vona" ir cēlies no handžas (korejiešu stila ķīniešu rakstzīmju sistēma) rakstzīmes 圓 (원, won), kas nozīmē "apaļš", atspoguļojot sudraba dolāra formu.
Vona tika sadalīta 100 džonos (korejiski: 전; handža: 錢).
Pašreizējā vona (kopš 1962. gada) tiek pierakstīta, tikai izmantojot hangilu, bez oficiālas saistības ar handžu.
Šībrīža valūtas kurss
Banknotes
| 2006 Series | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Attēls | Vērtība | Dimensijas | Krāsa | Apraksts | Izdošanas datums | BOK sērijas apzīmējums | |||
| Abverss | Reverss | Averss | Reverss | Ūdenszīme | |||||
 |  | ₩1'000 | 136 × 68 mm | Zila | Yi Hwang, plūmju ziedi | "Gyesangjeonggeodo" glezna | Apgriezts portreta un elektrotipa nomināls (₩1,000 līdz ₩50,000) | 22. janvāris, 2007. gads | III sērija (다) |
 |  | ₩5'000 | 142 × 68 mm | Oranža | Yi I, Ojukheon Kanninā, melnais bambuss | "Insekti un augi", Yi I mātes Shin Saimdang arbūza un gaiļbiksītes glezna | 2. janvāris, 2007. gads | V sērija (마) | |
 |  | ₩10'000 | 148 × 68 mm | Zaļa | Džosonu dinastijas karalis Sedžongs, Irworobongdo, un teksts no Yongbieocheonga 2.nodaļas (pirmais literatūras darbs, kas uzrakstīts, izmantojot hangulu. | Honcheonsigyes globuss, fonā Cheonsang Yeolcha Bunyajido C14 zvaigžņu karte un atstarojošais teleskops. | 22. janvāris, 2007. gads | VI sērija (바) | |
 |  | ₩50'000 | 154 × 68 mm | Dzeltena | Shin Saimdang ar Chochungdo | Bambuss un plūmju koks | 23. jūnijs, 2009. gads | I sērija (가) | |
Valūtas ražošana
Korejas Banka ir vienīgā valsts iestāde Dienvidkorejā, kas ir tiesīga drukāt banknotes un kalt monētas. Banknotes un monētas tiek drukātas KOMSCO (valdībai piederoša akciju sabiedrība) Korejas Bankas uzraudzībā. Pēc banknošu un monētu izdrukāšanas/izkalšanas, tās tiek sapakotas vai sarullētas un nosūtītas uz Korejas Bankas galveno mītni. Tās noglabā bankas seifā, gatavas izsniegšanai pēc komercbanku pieprasījuma. Katru gadu ap Sollala (Seollal), korejiešu Jaunā gada, un Čusoka (Chuseok), pļaujas novākšanas svētku, laiku Korejas Banka izsniedz lielu daudzumu valūtas Dienvidkorejas komercbankām. Bankas, savukārt, tās izplata saviem klientiem pēc pieprasījuma.
Jauni drošības elementi
2006. gadā radās lielas bažas par iespējamu banknošu viltošanu. Tā rezultātā valdība izlaida jaunu banknošu sēriju. Pirmā tika pārstrādāta 5000 vonu banknote. Vēlāk, 2007. gadā, tika ieviestas 1000 un 10 000 vonu banknotes.
2009. gada 23. jūnijā Korejas Banka izlaida 50 000 vonu banknoti. Tās abversā attēlota 16. gadsimta korejiešu māksliniece Šina Saimdanga, padarot šo banknoti par pirmo, uz kuras attēlots sievietes portrets. 50 000 vonu banknote, kas krāsas un ciparu ziņā ir līdzīga 5000 vonu banknotei, izraisīja strīdīgas situācijas veikalu īpašnieku un vājredzīgo vidū.
Tika ieviestas arī jaunas 100 000 vonu banknotes, taču tās vēlāk atcēla, jo plānotais kartes attēls uz banknotes raisīja strīdu par kartē neiekļautajām Dokdo salām.
Katras vērtības banknotēs ir iestrādātas vairāk nekā 10 moderni drošības elementi, kas ir atrodamas arī eiro, Britu mārciņā, Kanādas dolārā un Japānas jenā. Daži no iekļautajiem drošības elementiem:
- Hologrammas ar 3D attēliem uz metāliskas folijas, kas maina krāsu (izņemot ₩1,000).
- Skatoties pret gaismu, redzami ūdenszīmju portreti.
- Dobspiede, kas rada sajūtu, ka vārdi ir piepacelti, atšķirīgi no parastā papīra.
- Krāsu mainoša tinte uz vērtības skaitļa banknotes aizmugurē.
Pirmo reizi pasaules vēsturē KOMSCO banknotēs ievietoja jaunu vielu, lai atklātu viltojumus. Šī tehnika tiek eksportēta arī uz Eiropu, Ziemeļameriku u.t.t.
Dienvidkorejas vona nākotnē
Dienvidkorejas ekonomika attīstās, aizvien vairāk izmantojot elektroniskos maksājumus, tādēļ patērētāji monētas lieto retāk. 2017. gadā Korejas Banka uzsāka izmēģinājumu, kura rezultātā tiks pilnībā pārtraukta Dienvidkorejas vonu monētu ražošana.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidkorejas vona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Dienvidkorejas vona, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.