Džordžs Iii: Lielbritānijas un Īrijas karalis no 1760. līdz 1820. gadam
Džordžs III (angļu: George William Frederick of Hanover; dzimis 1738. gada 4. jūnijā, miris 1820. gada 29. janvārī) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no 1760. gada 25. oktobra, līdz šīs divas valstis apvienojās 1801. gada 1. janvārī.
gads">1738. gada 4. jūnijā, miris 1820. gada 29. janvārī) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no 1760. gada 25. oktobra, līdz šīs divas valstis apvienojās 1801. gada 1. janvārī. Pēc apvienošanas viņš līdz savai nāves dienai bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis. Viņš vienlaicīgi bija arī Braunšveigas-Līneburgas hercogs un Hannoveres kūrfirsts Svētās Romas impērijas sastāvā, bet 1814. gada 12. oktobrī kļuva par Hannoveres karali.
| Džordžs III George III | |
|---|---|
 | |
| Lielbritānijas un Īrijas karalis, vēlāk Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes un Hannoveres karalis | |
| Amatā 1760. gada 25. oktobrī — 1820. gada 29. janvārī (kronēšana 1761. gada 22. septembrī) | |
| Priekštecis | Džordžs II |
| Pēctecis | Džordžs IV |
| | |
| Dzimšanas dati | 1738. gada 4. jūnijā Norfolku pils, Londona, Lielbritānijas Karaliste (tagad .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati | 1820. gada 29. janvārī Vindzoras pils, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Hannoveres dinastija |
| Tēvs | Velsas princis Frederiks |
| Māte | Ansbahas Karolīne |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote |
| Bērni | 15 bērni, to skaitā karalis Džordžs IV, Jorkas hercogs Frederiks, karalis Viljams IV, Lielbritānijas Šarlote, Kentas hercogs Edvards, Lielbritānijas Augusta Sofija, Lielbritānijas Elizabete, karalis Ernsts Augusts I, Saseksas hercogs Augusts Frederiks, Kembridžas hercogs Ādolfs Frederiks, Glosteras hercogiene Marija, Lielbritānijas Sofija, Lielbritānijas Amālija |
| Reliģija | anglikānisms |
| Paraksts |  |
Dzīvesgājums
Džordžs III bija trešais Lielbritānijas monarhs no Hannoveres dinastijas, bet atšķirībā no abiem priekšgājējiem, viņš bija dzimis Lielbritānijā un runāja angļu valodā kā savā dzimtajā valodā. Savas garās dzīves laikā Džordžs III nekad neviesojās Hannoverē.
Džordža III valdīšanas laikā norisinājās vairāki kari, kuros iesaistījās arī Apvienotā Karaliste. Lielākā daļa no tiem norisinājās Eiropā, bet daļa notika arī Āfrikā, Amerikā un Āzijā. Viņa valdīšanas sākumā Lielbritānija Septiņgadu karā sakāva Franciju un kļuva par dominējošo Eiropas spēku Ziemeļamerikā un Indijā. Tomēr daudzas kolonijas Amerikā tika zaudētas pēc Amerikāņu neatkarības kara, kad radās Amerikas Savienotās Valstis. Karu sērija pret revolucionāro un Napoleona Franciju vairāk nekā divdesmit gadu laikā beidzās ar Napoleona sakāvi 1815. gadā.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs III.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija un dokumenti (angliski)
Atsauces un piezīmes
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs III |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Hannoveres dinastijas valdnieks  | ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Džordžs II | Lielbritānijas karalis 1760.-1820. | Pēctecis: Džordžs IV | ||
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Džordžs III, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.