Cēsu Apriņķis

Cēsu apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķa vietā tika izveidots Cēsu prezidiāts, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta.

 

Apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā, taču tā pārvaldes centrs bija Kokneses pils.

1783. gada reformas rezultātā Cēsu apriņķa ziemeļdaļā tika izveidots Valkas apriņķis, bet dienviddaļu pievienoja Rīgas apriņķim.

Cēsu apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Cēsis (Wenden) un 16 draudzes novadi: Āraiši (Arrasch), Bērzaune (Bersohn), Kalsnava-Vietalva (Kalzenau), Ērgļi-Ogresmuiža (Erla-Ogershof), Lazdona (Lasdohn), Ļaudona (Laudohn), Liepa-Vestiena (Linden-Festen), Liezere (Löser), Lubāna (Luban), Vecpiebalga (Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof), Jaunpiebalga (Neuhof, Pebalg-Neuhof), Rauna (Ronneburg), Skujene (Schujen), Dzērbene-Drusti (Serben-Drostenhof), Cesvaine (Seswegen), Cēsis (Wenden)

•  
  Cēsu apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (1783)
•  
  Cēsu apriņķa karte Vidzemes guberņas sastāvā (1798)
•  
  Cēsu apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859)

1913. gadā Cēsu apriņķī bija 62 pagasti un 1 pilsēta:

Pilsēta

• Cēsis (Wenden)

•  
  4. lpp. VII rinda Cēsu apriņķa Lenču apkārtne (1915)
•  
  4. lpp. VIII rinda Cēsu apriņķa Cēsu un Kosas apkārtne (1917)
•  
  5. lpp. VII rinda Cēsu apriņķa Liepas un Brantu apkārtne (1915)
•  
  5. lpp. VIII rinda Cēsu apriņķis no Raunas līdz Cesvainei (1917)
•  
  5. lpp. IX rinda Cēsu apriņķis no Iršiem līdz Saikavai (1917)
•  
  6. lpp. VIII rinda Gulbenes, Lubānas un Balvu apkārtne (1917)

 

Brīvvalsts pirmajos gados no jauna izveidoti Briņģu pagasts, Katrīnas pagasts, Oļu-Apeltienes pagasts un Lauteres-Viesienas pagasts.

1921. gadā no Valmieras apriņķa pievienots Raiskuma pagasts.

1924. gadā no Cēsu apriņķa jaunajam Madonas apriņķim tika piešķirti 34 pagasti:

Ar to pašu likumu Cēsu apriņķim pievienoti Druvienas un Lizuma pagasti no Valkas apriņķa, un Lielstraupes, Mazstraupes, Rozbeķu, Stalbes un Unguru pagasti no Valmieras apriņķa

1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti: Brantu pagasts par Launkalnes, Briņģu par Pāvītes, Nēķenu par Taurenes, Rozbeķu par Rozulas, Unguru par Kūduma, Veismaņu par Vaives un Veselauskas par Veselavas pagastu.

Sākotnēji Cēsu apriņķis bija 5637,5 km² liels, bet pēc tam, kad līdz 1925. gadam tā dienvidu daļā tika izveidots Madonas apriņķis, apriņķa platība samazinājās līdz 3239,8 km². Tas robežojās ar Rīgas, Madonas, Valmieras un Valkas apriņķiem. Apriņķī 1925. gadā bija 7170 apdzīvotu vietu, no tām lielākās: Cēsis, Rauna, Vecpiebalga.

Teritoriālais iedalījums 1928. gadā

Cēsu apriņķī bija 1 pilsēta (Cēsis) un 40 pagasti: Baižkalna pagasts, Cēsu pagasts, Cirstu pagasts, Drabešu pagasts, Drustu pagasts, Druvienas pagasts, Dzērbenes pagasts, Ērgļu pagasts, Gatartas pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunraunas pagasts, Jumurdas pagasts, Kārļu pagasts, Katriņas pagasts, Kosas pagasts, Kūduma pagasts, Launkalnes pagasts, Lenču pagasts, Lielstraupes pagasts, Liepas pagasts, Lizuma pagasts, Līvu pagasts, Mārsnēnu pagasts, Mazstraupes pagasts, Ogres pagasts, Pāvītes pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Rāmuļu pagasts, Rankas pagasts, Raunas pagasts, Rozulas pagasts, Sērmūkšu pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veļķu pagasts, Veselavas pagasts.

Ar 1933. gada rīkojumu Katriņas pagasts tika pievienots Ērgļu pagastam un Pāvītes pagasts — Vecpiebalgas pagastam.

1935. gadā likvidēts Līvu pagasts, sadalot tā teritoriju starp Cēsu un Kārļu pagastiem

1936. gadā Cirstu pagasts pievienots Jumurdas pagastam.

Teritoriālais iedalījums 1940. gadā

 

1940. gada sākumā Cēsu apriņķī bija 1 pilsēta un 36 pagasti:

1941. gada deportācija

1941. gada jūnija deportācijas laikā Cēsu apriņķī arestēja 524 cilvēkus un izsūtīja uz Krievijas PFSR Gulaga nometnēm vai nometinājuma vietām Sibīrijā. 59 ieslodzītos nošāva, 95 gāja bojā nometnēs citu iemeslu dēļ, savukārt nometinājuma vietās nomira 91 cilvēks. 254 cilvēki sagaidīja atbrīvošanu, par 25 cilvēku likteni nav precīzu ziņu. Zināms, ka 103 arestētos vīriešus ieslodzīja Sevurallagā, 54 bijušos 24. teritoriālā strēlnieku korpusa virsniekus ieslodzīja Noriļlagā, 16 Usoļlagā, septiņus Vjatlagā, vienu Vosturallagā, bet četrus ieslodzīja dažādos cietumos. Izsūtīto ģimenes nometināja Krasnojarskas novada Abanas, Ačinskas, Biriļusu, Boļšojulujas, Ilimpejas, Kanskas, Kazačinskas, Kozuļkas, Suhobuzinskas, Tjuhtetas, Turuhanskas rajonos, bet atsevišķus cilvēkus arī Novosibirskas apgabala Bačkaras, Kolpaševas, Parabeļas, Pudinas un Zirjanskas rajonos.

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Cēsu apriņķi likvidēja un sadalīja Cēsu, Ērgļu, Gaujienas un Smiltenes lauku rajonos.

• Cēsu apriņķa muižu nosaukumi

• Венденский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. Va - 1892 - с. 896—899 (krieviski)
• Cēsu apriņķis. Dzīve un darbs. 1937