Bhagavadgīta

Tā ir 700 rindu daļa no eposa Mahābhārata ko hinduisti pieņem par Upanišadas kodolu un reliģisku doktrīnu.

Bhagavadgīta sanskrita valodā ir "Dieva Dziesma". Par tās autoru tradicionāli uzskata Krišnu. Vairākās mūsdienu valodās Bhagavadgītu saīsina uz Gītu.

Bhagavadgītas vide ir filozofiska saruna, kas notiek kaujas ratos starp dievību Krišnu un princi Ardžūnu. Kurukšetas kaujas laukā kara vadonim un princim uznāk šaubas par jēgu karot un cīnīties ar brālēniem. Krišna Ardžūnu iedrošina, atgādinot viņam par valdnieka pienākumiem un hinduistu filozofijas patiesībām. Sarunu rezultātā princis saņem mācības par vairākām jogām, karmu, mokšu, reinkarnāciju un citām hinduistu gudrībām.

Hinduisti pieņem, ka Bhagavadgītu pierakstīja dziesminieks Vjāsa 3102. gadā pirms mūsu ēras. Rietumu pētnieki apgalvo, ka Bhagavadgīta pierakstīta starp 5. un 2. gadsimtu p.m.ē., bet galīgā versija tapusi Guptu impērijas laikā 4. gadsimtā. Pirmais angliskais tulkojums parādījās 1785. gadā.

Ievērojami indiešu filozofi un garīdznieki rakstījuši plašus komentārus par Bhagavadgītu. Vairākās apcerēs parādās karš kā alegorija, Krišna simbolizē Brahmu, Ardžuna simbolizē Atmanu, utt. Svāmī Činmajananda komentēja Bhagavadgītu kā visaptverošu garīgu ceļvedi cilvēkiem.

Šrī Aurobindo pieņēma, ka Krišna bijis vēsturiska persona un Bhagavadgīta ir aforisms par dievišķām nodarbībām ar cilvēci. Mahātma Gandijs, Bhagavadgītas iedvesmots, interpretēja kara lauku kā dvēseli un Ardžunas šaubas un jautājumus par cilvēka tieksmēm pārvarēt ļaunumu.

• Svētā Dziesma, no sanskrita atdzejojis Valdis Bisenieks; Izdevniecība "Vieda", 1999. gadā; ISBN 5-85745-107-8
• Bhagavad-gīta kāda tā ir (BBT latviskais izdevums, tulk. Džīva Gosvāmī dāsa (Ralfs Berzinskis))