Alfa Daļiņa: ķīmisks savienojums
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Alfa daļiņas rodas alfa sabrukšanas procesā un šādām daļiņām piemīt 1,8—15 MeV liela enerģija.
Alfa daļiņu plūsmu sauc par alfa stariem. Alfa stariem ir liela jonizācijas spēja, bet maza caurspiedība (iedarbojoties uz cilvēku, alfa stari nespēj izkļūt cauri ādas raga slānim). Tomēr, ja alfa radioaktīvi radionuklīdi nokļūst cilvēka organisma iekšienē, tie ir ārkārtīgi bīstami, jo sagrauj audus un rada mutācijas.
Alfa daļiņas var veidoties arī dažās kodolreakcijās, kā arī tās atrodamas primārajos kosmiskajos staros. Augstas enerģijas alfa daļiņas var iegūt lādētu daļiņu paātrinātājos.
Alfa daļiņas masa ir 6,644656×10−27 kg, kas atbilst enerģijai 3,72738 GeV.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alfa daļiņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Alfa daļiņa, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.