Aizguvumi No Amerikas Pamatiedzīvotāju Valodām: Wiki projekta saraksts

To rezultātā angļu, spāņu, portugāļu un franču valodās ienāca aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām. Caur eiropiešu kolonizatoru valodām šos aizguvumus pārņēma arī citas valodas, tostarp latviešu.

Lielākā daļa aizguvumu apraksta abu Amerikas kontinentu floru un faunu, kā arī raksturo Amerikas pamatiedzīvotāju kultūru un dzīvesveidu.

Gar Atlantijas piekrasti dzīvojošās algonkinu tautas bija vienas no pirmajām, kas Ziemeļamerikā saskārās ar eiropiešu galvenokārt angļvalodīgajiem ieceļotājiem. Ciešo kontaktu rezultātā lielu skaitu aizguvumu pārņēma ne tikai valoda. Algonkinu izcelsme ir arī daudziem apdzīvoto vietu un municipalitāšu nosaukumiem, ieskaitot Kanādas galvaspilsētu Otavu. Pat vairākiem ASV štatiem (Masačūsetsas, Misisipi, Mičiganas, Ilinoisas, Konektikutas, Viskonsinas) un divām Kanādas provincēm Kvebekai un Manitobai nosaukumi ir algonkinu cilmes.

Algonkinu vārdi saglabājušies ne mazums hidronīmos, piemēram, Misisipi upe, Mičiganas ezers, Potomakas upe, Rapahanokas upe, Čezapīka līcis u.c.

Vairāku Amerikas pamatiedzīvotāju tautu nosaukumi plašāk pazīstami pēc to algonkinu eksonīma, nevis pašnosaukuma. Šie eksonīmi sastopami arī latviešu valodas tulkojumos — eskimosi (skatīt zemāk), vinebagi (iespējams, no potavatomu winpyéko, "netīro ūdeņu ļaudis"), siu, senāk latviski arī kā sjuksi (saīsināts no otavu naadowesiwag), asiniboini (no anišinabu "akmens siu"), čipevani (no krī čīpwayān, "(tie, kam ir) saindētas ādas").

• Eskimoss: Amerikas un Austrumsibīrijas arktiskā reģiona pamatiedzīvotājs; no montanju aiachkimeou ([a:jas͡tʃime:w]), "sniega kurpju tīklojums".
• Haskijs: kamanu vilcēju suņu šķirne no ziemeļu reģioniem; angļu tirgotāju kuģu jūrnieki nosaukumu "haskijs" (husky) atvasināja no vārda "eskimoss" (skatīt augstāk).
• Hikorija: dižskābaržu rindas, riekstkoku dzimtas (Juglandeae), Carya ģints koki; no pouhatanu pocohiquara ("dzēriens ar hikorijas riekstiem").
• Kinkažu: no algonkinu kwingwaage un anišinabu gwiingwa'aage ("tinis"), caur franču quincajou. Dienvidamerikas iemītnieks neparastā veidā savu vārdu iemantoja no tiņa jeb āmrijas, ziemeļu puslodes faunas pārstāvja, kas nav radniecīgs kinkažu.
• Mokasīni: ādas apavi; atvasināts no Virdžīnijas algonkinu pouhatanu makasin (radniecisks masačūsetsu mohkisson/mokussin, anišinabu makizin, mikmaku mksɨkn, no protoalgonkinu maxkeseni (kurpe)).
• Oposums: somaiņu kārtas pārstāvis; no pouhatanu apasum, opussum [a:passem], cēlies no protoalgonkinu wa:p-aʔθemw, ("baltais suns", "baltais plēsējs").
• Pauvau: tradicionālie Ziemeļamerikas indiāņu svētki; no naragansetu powwaw ("šamanis", "garīgais līderis"), protoalgonkinu pawe·wa ("sapņot", "gūt vīziju"); vārds minēts grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Pekans, pekanrieksti: riekstkoku dzimtas (Juglandaceae) lapukoks no Ziemeļamerikas dienviddaļas; no ilinoisu pakani (anišinabu bagaan, "rieksts [(kam) vajadzīgs akmens, lai pāršķeltu]"); protoalgonkinu pakaˑni.

 

• Pemikans: gaļas produkts; no krī pimîhkân, — "gatavot taukus" (protoalgonkinu pemihke·wa, — no pemy-, — "tauki" + -ehke, — "gatavot"); vārds minēts grāmatās "Ziemeļamerikas indiāņi" un "Mazais Bizons".
• Sačems: no austrumabenaku sakəma (naragansetu sâchim — "virsaitis"), proto-austrumalgonkinu sākimāw.
• Sagamors: "sačems" un "sagamors" ir viena un tā paša vārda dialektiskas atšķirības; tituls bieži sastopams grāmatā "Pēdējais mohikānis".
• Skunkss: vārdu "squunk" Jaunanglijā akceptēja 1630.g., pārņemot nosaukumu no abenaku seganku vai citas algonkinu valodas; protoalgonkinu forma šeka:kwa sastāv no saknes šek- ("urinēt") un -a:kw ("lapsa").
• Sukotašs: ēdiens, kura pamatprodukti ir kukurūza un pupiņas; no naragansetu msíckquatash ("gatavotas [graudaugu] sēkliņas"); protoalgonkinu mesiˑnkweteˑwari, viensk. mesiˑnkwete, kur mes-, ("viss kopums") + -iˑnkw-, ("acs [=sēkliņas]") + -eteˑ ("gatavot").
• Tobogans:Ziemeļamerikas indiāņu bezslieču kamanas; no mikmaku topaqan vai malesītu-pasamakodu tʰaˈpakən; protoalgonkinu wetaˑpyeˑkani, no wet- ("vilkt") + -aˑpyeˑ- ("saite") + -kan ("ierīce priekš"). Vārds lietots grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Tomahauks: Ziemeļamerikas cirvis, tradicionāli indiāņu aukstais ierocis; no pouhatanu tamahaac, atvasināts no protoalgonkinu saknes temah ("cirst ar ieroci"; radniecīgs ar citu algonkinu valodu vārdiem — lenapu təmahikan, malesītu-pasamakodu tomhikon, abenaku tomhikon, visi ar nozīmi "cirvis".)
• Totēms: atvasināts no anišinabu vārda saknes -oode-, kas norāda uz radniecību cilts pārstāvju starpā; nindoodem ("mans totēms, ģints") vai odoodeman ("viņa totēms, ģints").
• Vampums: no masačūsetsu vai naragansetu vārda wampumpeag ("balta [gliemežvāku pērlīšu] virkne"; malesītu wapapiyik, austrumu abenaku wápapəyak, anišinabu waabaabiinyag); protoalgonkinu wa·p-·py-aki, kur wa·p- ("balts") + -a·py- ("virkne") + -aki (daudzsk.).
• Vapiti: no šauni waapiti; ("balta aste, ļipa"; anašinabu waabidiy), no protoalgonkinu waˑpetwiya, kur waˑp ("balts") + -etwiy ("ļipa").
• Vigvams: no austrumabenaku wikəwam (rietumabenaku wigwôm, anišinabu wiigiwaam); no protoalgonkinu wi·kiwa·Hmi.

Navatlu valoda pieder pie jūtu-acteku valodu saimes, un ir dzimtā valoda aptuveni pusotram miljonam Centrālmeksikas pamatiedzīvotāju. Lielākā daļa šo aizguvumu ir ienākuši caur spāņu valodu. Vairums navatlu vārdu beidzas ar piedēkļiem -tl, -tli un -li. Spāņu valodā tiem piemēroja piedēkli -te.

Navatlu izcelsme ir Meksikas un attiecīgi tās galvaspilsētas Mehiko, kā arī vairākiem valsts štatu nosaukumiem (Koavilas, Mehiko, Mičoakanas, Oahakas, Tlaskalas un Sakatekasas štatiem).

• Atlatls: īpašs šķēpmetis, ar kura palīdzību šķēpu ir iespējams aizsviest tālāk; no ahtlatl [aʔt͡ɬat͡ɬ]. Vārds vairākkārt sastopams latviski tulkotajā grāmatā "Pirmais amerikānis", kā arī minēts grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Aksolotls: Meksikas salamandra (Ambystoma mexicanum); āxōlōtl [a:'ʃo:lo:t͡ɬ] , no ā- + xōlōtl, "vīra kalpone".
• Avokado: no āhuacatl [a:'wakat͡ɬ], "sēklinieks" [a:'wakat͡ɬ].
• Čili: Capsicum ģints pipars ar asu garšu; no chīlli ['͡tʃi:l:i].
• Gvakamole: uz avokado pamata gatavota mērce; nahuatlu āhuacamolli [a:waka'mo:l:i], tulk. "avokado mērce", no āhuacatl [a:'wakat͡ɬ] ("avokado") + mōlli ['mol:i], ("mērce").
• Hoacīns: dzegužveidīgo (Cuculiformes) kārtas putns, no huāctzin.
• Kakao: no cacahuatl [ka'kawat͡ɬ]
• Koijots: no coyōtl.
• Kecals: trogonveidīgo (Trogoniformes) kārtas putns; no quetzalli [ke't͡sal:i], "liela mirdzoša astes spalva" un no nahuatlu saknes quetz=""piecelties", ko attiecināja uz spalvu pušķi.
• Meskals: alkoholisks dzēriens no Meksikas; no mexcalli [meʃ'kal:i], metl [me͡tɫ] un ixcalli [iʃ'kal:i], kas nozīmē "krāsnī gatavota agave".
• Mole: pazīstamākā meksikāņu mērce; no mōlli ['mo:l:i], "mērce".
• Peijots: no peyōtl ['pejoːt͡ɬ].
• Ocelots: no ocēlōtl [o:se:lo:t͡ɬ].
• Šokolāde: no xocolātl — ‘rūgtais ūdens’
• Tamale: tradicionāls Latīņamerikas ēdiens; no tamalli [ta'mal:i], caur spāņu tamal [ta'mal]
• Tomāts: no tomatl ['tomat͡ɬ].

 

Kečvu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 8-10 miljoniem Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem, kas dzīvo centrālo Andu reģionā. Kečvu aizguvumi ir ienākuši citās valodās galvenokārt caur spāņu valodu.

• Gvanako: kamieļu dzimtas lama; no wanaku.
• Gvano: jūras putnu izkārnījumi gar Peru piekrasti, ko izmanto kā dabisko mēslojumu; no wanu ("mēsli"), caur spāņu guano.
• Hinīns: alkaloīds; no kinakina, caur spāņu quina.
• Inkas: no Inka ("valdnieks", "kungs").
• Kinoa, arī kinva: graudaugu kultūra; no kinwa, spāniski quinoa.
• Koka, kokaīnkrūms: Dienvidamerikā augošs krūms; no kuka, caur spāņu coca.
• Kondors: no kuntur, caur spāņu cóndor.
• Lama: no llama (vai glama) caur spāņu valodu.
• Pampas: stepei līdzīgi līdzenumi Patagonijā; no pampa ("līdzenums").
• Puma: no puma ("spēcīgs"), spāņu valodā ienāca 16.gs., angļu — 18.gs. 2. pusē.
• Vikunja: kamieļu dzimtas pārstāvis; no wik'uña, caur spāņu "vicuña".

Tupu-gvaranu valodu atzars pieder tupu valodu saimei, un ir visplašāk izplatītā valodu grupa Dienvidamerikā. Atzaram pieder ap 50 valodu, ieskaitot gvaranu valodu.

• Aguti: grauzēju kārtas pārstāvis; no tupu-gvaranu akuti, caur spāņu un franču.
• Jaguarunds: kaķu dzimtas pārstāvis; no tupu yawaum'di.
• Jaguārs: no tupinambu valodas ja war-, caur portugāļu.
• Jakana: no tupu ñaha'nã; caur Brazīlijas portugāļu jaçanã.

 

• Kapibara: pasaules lielākais grauzējs; no tupu ka'apiûara, kas sastāv no kaá (lapa) + píi (slaiks, izstīdzējis) + ú (ēst) + ara (piedēklis), — "tas, kas ēd izstīdzējušas lapas" vai "zāles ēdājs"
• Kuguārs: nereti izmantots pumas sinonīms; no gvaranu guaçu ara, portugāliski tas kļuva par suçuarana un 18.gs.2.pusē franču naturālisti nosaukumu pārveidoja par cuguar.
• Manioka: no tupinambu maniʔok.
• Marakasa: sitamais mūzikas instruments; no tupu maraka.
• Nandu: strausveidīgo kārtas pārstāvis; no gvaranu ñandú.
• Petūnija: daudzgadīgs Petunia ģints augs; no tupu petun ("dūmi").
• Piraņa: Characidae dzimtas saldūdens zivis; no tupu valodas.
• Saimirs, arī vāveru pērtiķis: Saimiri ģints primātu kārtas pārstāvis; no tupu sai-mirim vai gai-mbirin, kur sai — "pērtiķis" un mirim — "mazs".
• Tapioka: no maniokas (Manihot esculenta) saknes iegūta ciete; no tupinambu tɨpɨʔok-a ("izspiesta sula").
• Tapirs: no tupinnambu tapi'ʔir-.
• Tukāns: dzilnveidīgo kārtas (Piciformes) pārstāvji; no tupu tukana, caur portugāļu un franču.
• Uakari: primātu kārtas pārstāvis; no tupu waka'ri, caur portugāļu

Aravaku (arī kā maipuru) valodu saime izplatīta D-Amerikas ziemeļu un centrālajā daļā, senāk arī Karību salās, kopš 18.gs. C-Amerikā.

Taino valoda bija galvenā Karību salu pirmiedzīvotāju valoda un pirmā, ar kuru Jaunajā Pasaulē saskārās spāņu kolonizatori. No šīs aravaku saimes valodas spāņu valoda, bet caur to angļu un citas pārmantoja desmitiem nepazīstamu augu, dzīvnieku un ar kultūru saistītu paradumu nosaukumu. Taino izcelsme ir arī vairāku Karību jūras valstu nosaukumiem — Kubai, Jamaikai, un Haiti.

 

• Anole: Polychrotidae dzimtas ķirzaka; no kādas aravaku saimes valodas (vai, iespējams, karību valodu saimes), caur franču anolis.
• Batāte: no taino batata; (savukārt no spāņu aizguvuma patata radās angļu potato — "kartupelis").
• Gvajave: tropu auglis Psidium guajava no miršu dzimtas (Myrtaceae); no taino guayabo ("gvajaves koks"), caur spāņu guayaba un guaya.
• Iguāna: Iguanidae dzimtas ķirzaka; no kādas aravaku saimes valodas vārda iwana.
• Juka: agavju dzimtas (Agavaceae) Yucca ģints augi; no taino yuca ("kasava"; misēkli radīja Linnejs un citi, kas jukas nosaukumu atvasināja no šī taino izcelsmes vārda).
• Kaimans: krokodilu kārtas pārstāvis; "ūdens gars" garifunu (t.s. "melno karību") valodā, taču iespējama tomēr vārda afrikāniska izcelsme.
• Kanibāls: no kādas aravaku, visticamāk taino valodas vārda caniba, caur spāņu cannibalis.
• Kanoe: no taino vai karību vārda kenu, caur spāņu canoa.
• Kasava: no taino caçabi ("maniokas milti"), caur spāņu vai portugāļu.
• Kasiks: no taino cacike vai aravaku kasseque ("vadonis", "virsaitis"); tituls minēts Artura Lielā grāmatās ("Konkistadori", "Inku zelts", "Karību jūras smaragds", "Karavelas iziet okeānā", "Lejup pa Amazoņu upi").
• Mangroves: iespējams, no taino, caur spāņu mangle vai portugāļu mangue; tautas etimoloģija to pārveidoja par "grove" (angl. "birzs, birzstala").
• Papaja: no taino papáia, caur spāņu.
• Savanna: no taino zabana, caur spāņu.
• Tabaka: no taino, caur spāņu tabaco.

Valodu un dialektu kopums, kurā runā aptuveni 85 000 Grenlandes, Kanādas Arktikas piekrastes, Aļaskas piekrastes, Čukču pussalas galējo ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu piekrastes un Aleutu salu pamatiedzīvotāji.

Valodu saime ir izolēta un nav radniecīga ne ar vienu Ziemeļamerikas valodas saimi.

• Anoraks: viegla, vēju necaurlaidīga jaka ar kapuci; no kalāhlisutu annoraaq; vārds lietots grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Igla: no inuītu iglu [iɤ.'lu]
• Kajaks: no inuītu qajaq [qa.'jaq]; vārds lietots grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Malamuts: Aļaskas suņu šķirne; no inupiatu (Aļaskas ziemeļu un ziemeļrietumu inuītu) malimiut.
• Nunataks: no Grenlandes inuītu nunutaq.

• Čečako: "jaunpienācējs"; no činuku žargona chee + chako; chee cēlies no lejas (piekrastes) činuku čxi ("taisns"), savukārt chako cēlies no nutku (nuu-čah-nulthu) čokwaa ("nāc!", "šurp!"); vārds minēts Dž. Londona stāstu sērijā "Smouks Belju", kur tulkots ar nozīmi "mīkstpēdiņš".
• Hogans: navahu tradicionālais mājoklis; no navahu hooghan [ho:ɤan].
• Katalpa: cūknātru rindas (Scrophulariales), trompetvīnu dzimtas (Bignoniacea) Catalpa ģints augs; no krīku vai kataubu katałpa ("galvas spārns"), kur (i)ká ("galva") + (i)táłpa" ("spārns").
• Kiva: telpa, kurā pueblu indiāņi veic reliģiskas ceremonijas; no hopi kiva (ietver ki-, "māja"); kivas aprakstītas grāmatās "Pirmais amerikānis" un "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Potlačs: no nutku ṗaλṗač [p'atɬp'a͡tʃ], kur "ṗa" reduplikācija ar nozīmi "radīt ceremoniālas dāvanas potlačā", caur činuku žargonu; vārds minēts un tā nozīme izskaidrota grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Sekvoja: ciprešu dzimtas koks; nosaukts čeroku indiāņa Sekvojas vārdā, kas radīja čeroku valodai atbilstošu alfabētu.
• Tipi: no lakotu thipi ("mājoklis").

• Alpaka: no aimaru allpaka, caur spāņu.
• Gaučo: Dienvidamerikas kovbojs; iespējams, no mapuču cauchu ("klejotājs", "klaidonis") vai kečvu huachu ("bārenis"), caur spāņu guacho un portugāļu huachu.
• Kurāre: Dienvidamerikas indiāņu paralizējoša bultu inde, galvenokārt no kurāres strihtīnkoka (Strychnos toxifera, Loganiaceae dzimta); no Gajānas makušu (karību saime) vārda wurali vai wurari, caur spāņu vai portugāļu curare.
• Pončo: taisnstūra auduma gabals; no mapuču pontho ("vilnas ražotne"), caur spāņu.
• Pudu, pudubriedis; Pudu ģints pārstāvis no briežu dzimtas; no mapuču püdü vai püdu".
• Saguano: kaktusu dzimtas (Cactaceae) kaktuss (Carnegiea gigantea), otrs nosaukums latviski milzu karnēgija; no kādas indiāņu valodas, iespējams, opatu, caur spāņu.
• Senote: kaļķakmeņu nogruvumu rezultātā, virs pazemes upju sistēmām dabiski izveidojies ieplaku ezers jeb atvere; no Jukatanas maiju dzonot vai ts'onot ("aka").
• Šapuno: janomamu mājoklis; no janomamu shapono, xapono ("mājoklis"); vārds plaši izmantots grāmatā "Janoami".
• Šinšilla: grauzēju kārtas (Rodentia) pārstāvis; burtiski "mazā činča", no činču indiāņu (Chincha) nosaukuma, kas dzīvoja mūsdienu Peru.
• Tamarīns: no karību, caur franču.

• Arkādijs Fīdlers. Mazais Bizons. Liesma (sērija "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi"). 1975.
• Etore Bjoka. Janoami. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1978.
• Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979.
• Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1985.
• Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206
• Normunds Priedītis. Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Ilustrēta enc. Rīga. Zvaigzne ABC. 2009. ISBN 9789934008290