Ķeizars

Kopš Senās Romas imperatora Diokletiana (284.—305.) laika pār impēriju valdīja divi imperatori ar titulu „augusts“ (latīņu: augustus), bet to līdzvaldītāju tituls bija „cēzars“ (latīņu: caesar, no Gaja Jūlija Cēzara vārda). Grieķiski imperators tika dēvēts par „ķeizaru“, no kā šis nosaukums pārgāja arī ģermāņu valodās. Pēc Konstantinopoles ieņemšanas arī osmāņu sultāni kā vienu no saviem tituliem lietoja Kaiser-i-Rum (latīņu: Romas imperators). No ģermāņu valodām vārds „ķeizars“ ieviesās arī latviešu un Baltijas somu valodās (igauņu: Keiser, somu: Keisari), kurās tas tika lietots arī Krievijas imperatoru apzīmēšanai, bet Baltijas pārkrievošanas laikā latviešu valodā pamazām ieviesās vārds „cars“.

Savukārt rietumslāvu valodās un ungāru valodā imperatora tituls saglabāja sākotnējo formu (čehu: Císař, poļu: Cesarz, ungāru: Császár, slovāku: Cisár), bet dienvidslāvu un austrumslāvu valodās kopš 9. gadsimta pārveidojās par vārdu "cars" (цр) (bulgāru: Цар, horvātu: Car, krievu: Царь). Krievu valodā līdz 15. gadsimtam par cariem dēvēja Zelta Ordas lielhanus.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķeizars.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l