Ķīmiskais Simbols

Šie simboli tiek starptautiski izmantoti (tos atzinusi organizācija IUPAC) un tos lieto arī tādās valstīs, kurām ir no latīņu alfabēta atšķirīgi alfabēti (grieķu, arābu, kirilica). Mūsdienu ķīmiskie simboli sastāv no viena lielā burta vai (pārsvarā) viena lielā un viena mazā burta. Lielais burts vienmēr ir elementa latīniskā nosaukuma pirmais burts, bet otrais ķīmiskā simbola burts ir viens no tuvākajiem nākamajiem nosaukuma burtiem.

Jau senie alķīmiķi izmantoja speciālus burtu saīsinājumus vai simboliskus attēlus vielu, ķīmisku darbību un iekārtu apzīmēšanai. Piemēram, septiņus senatnē pazīstamos metālus apzīmēja ar septiņu debess spīdekļu astronomiskajiem simboliem:

• Saule ☉ — zelts,
• Mēness ☽ — sudrabs,
• Jupiters ♃ — alva,
• Venera ♀ — varš,
• Saturns ♄ — svins,
• Merkurs ☿ — dzīvsudrabs,
• Marss ♁ — dzelzs.

19. gadsimta sākumā angļu ķīmiķis Džons Daltons ieteica ķīmisko elementu atomus apzīmēt ar aplīšiem, kuros iezīmēti punkti, svītriņas vai anglisko nosaukumu pirmie burti. Šādi simboli nedaudz izplatījās Rietumeiropā un Lielbritānijā, taču jau 1814. gadā tika aizstāti ar zviedru ķīmiķa Jākoba Bercēliusa ieviestajiem burtu simboliem. Bercēliusa ieteiktie simboli un to sastādīšanas principi saglabājušies līdz mūsdienām.

 

Ķīmiskos simbolus izmanto ķīmiskajās formulās un vienādojumos to vienkāršošanai un vieglākai uztverei:

2H₂ + O₂ → 2H₂O

Ķīmiskie simboli var apzīmēt ne tikai ķīmiskā elementa tipu, bet arī atommasu (to norāda ar ciparu simbola kreisajā pusē augšā), atomskaitli (var norādīt kreisajā pusē apakšā), elementa atomu skaitu molekulā (apzīmē ar indeksu simbola labajā pusē apakšā), kā arī jona lādiņu gadījumā, ja atoms nav elektriski neitrāls (jona lādiņu raksta simbola augšā labajā pusē). Kreisajā pusē rakstāmos skaitļus lieto tikai tad, ja nepieciešams īpaši uzsvērt elementa atoma masas skaitli vai atomskaitli. Dažreiz tieši virs simbola norāda elementa oksidēšanas pakāpi.

• Ķīmiskā formula