Škīzna ira materiala atmeja, sasadorūša nu pagaru pavadīņa ci neits formys daļu.
Škīznys kai materials var byut dobyskys (pīv., lynu škīznys, kokosa škīznys, auguoju škīznys — būmeļs, dzeivinīku škīznys — vylna, šolks) ci muoksleigys (siņtetiskuos škīznys, stykla škīznys, optiskuos škīznys).
Škīznys svareigys biologejā — juos satur kūpāauguoju i dzeivinīku audus. Cylvāks auguoju škīznys izlītoj sasprāzdams pavadīņūs, neitīs, aukluos, viervēs. Piečuok juos var lītuot cytu preču pīgatavē. Škīznys taipoš saviļoj slūksnēs, i nu jūs taisa papeiru ci filcu.
Muoksleiguos škīznys padarynoj taisyskā, parostai kimiskā formā.
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |
This article uses material from the Wikipedia Latgaļu article Škīzna, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latgaļu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.