Ezs

Latgolā dzeivoj div ežu škirys — boltys kryuts (reitu) ezs i bryunys kryuts (parostais) ezs. Boltys kryuts ezs irā gona cieškys vysā Latgolā, a bryunys kryuts ezs cīši reši — tik pošūs Latgolys pūstumūs. Bryunys kryuts ezs īraksteits Latvejis Sorkonuos gruomotys 3 kategorejā i Baļtejis jiuru regiona Sorkonajā gruomotā. Dzeivinīki aktivi pakrieslī i naktī. Vysāduoji, tok vysuvaira ād dzeivinīku barūkli — pelis i cytus seikus grauziejus, vardivis, škierzlotus, vysaižys vabalis i kuopurus.

Parostais ezs
Ziniskuo klasifikaceja
Pasauļs	Dzeivinīki (Animalia)
Tips	Hordini (Chordata)
Klase	Zeideituoji (Mammalia)
Aiļa	Kustūņāduoji(Insectivora))
Saime	Ezini (Erinaceidae)
Giņts	Parostī eži ( Erinaceus))
Škira	Ezs (Erinaceus europaeus)
Ziniskuo pasauka
Erinaceus europaeus
Paplateiba
Bryunys kryuts eža (Erinaceus europaeus) paplateiba Europā

Augums 230—280 mm gars, mugora i suoni nūauguši eisim, tymsim dzanyulim (odotom), iz vādara padzoltoni mateni. Pīaudzs ezs sver 800—1200 g. Dzymdynoj 3—8 plykus ežalānus, kam par puors dīnu uzaug dzanyuli.

Eži dzeivoj mežamoluos, kryumuojūs i cylvāka dzeivisvītu tyvumā — suodūs i parkūs. Nameiļoj dzeivuot slapņuos i volgonuos vītuos. Ezs nasabeist cylvāka i labi atguodoj vītys, kur jū dabaroj.

Ezs paplateits vysā Europā. Boltys kryuts ezs paplateits nu Centraluos Europys vokorūs da Sibiram (Uralu dīnavydim) reitūs. Dīnavydūs jis dzeivoj da Turcejai, Kaukazam, kazahejai, Izraeļam i Iranam. Pūstumūs jis dzeivoj da Latvejai i Moskvys apgabaļam Krīvejā.

Bryunys kryuts ezs paplateits Latvejis pūstumūs, Igaunejā, Skaņdinavejis dīnavydūs i tyvai jiurom, taipoš vysā Vokoru Europā nu Atlaņtejis okeana da Čekejai i Puolejis, Austrejis vokorim.