Čehu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Čehu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido čehu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Čehijā. Čehu izcelsmes personvārdi sastopami arī Slovākijā, Austrijā un Vācijā, retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu čehu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.
Čehu valodniecība izšķir divu veidu alfabētus - standarta un paplašinātais. Standarta alfabēts sastāv no 26 burtiem un tajā iekļauti tikai burti bez diakritiskajām zīmēm:
Paplašinātais alfabēts sastāv no 42 grafēmām, kur papildus standarta alfabēta burtiem iekļauta burtkopa "ch" un burti ar diakritiskajām zīmēm:
Burti Q un W tiek lietoti tikai aizguvumos un vārdiem "naturalizējoties", tie tiek aizstāti ar Kv un V.
Atveidošanā netiek saglabāta līdzskaņu dubultošanās, izņemot personvārdus, kuru lietošanā ir iesakņojies analogs latviešu valodā: Anna — Anna.
Čehu alfabēta burts | Fonēma (IPA) | Atveidošana latviski | Piemērs čehu valodā | Piemērs latviešu valodā | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
A a | [a] | a | Blatná | Blatna | |
Á á | [aː] | ā a | Čáslav Blatná | Čāslava Blatna | Galotnē. |
B b | [b] | b | Brno | Brno | |
C c | [ts] | c | Cvikov | Cvikova | |
Č č | [tʃ] | č | Česká Lípa | Česka Līpa | |
D d | [d] | d | Dubňany | Dubņani | |
Ď ď | [ɟ] | dj | Horažďovice | Horaždjovice | |
E e | [ɛ] | e | Deštná | Deštna | |
É é | [ɛː] | ē e | Studénka Uherské Hradiště | Studēnka Uherske Hradište | Galotnē. |
Ě ě | [ɛ], [ʲɛ] | e | Buštěhrad Bechyně | Buštehrada Behiņe | Palatalizē iepriekšējo līdzskani; ně atveidojams ar ņe. |
F f | [f] | f | Fryšták | Frištāka | |
G g | [g] | g | Golčův Jeníkov | Golčūvjenīkova | Galvenokārt aizgūtos vārdos un svešas cilmes personvārdos. |
H h | [ɦ] | h | Hostouň | Hostouņa | |
Ch ch | [x] | h | Chabařovice | Habaržovice | |
I i | [ɪ] | i | Ivančice | Ivančice | |
Í í | [iː] | ī i | Hroznětín Oloví | Hrozņetīna Olovi | Galotnē. |
ia | [ʲa] | ja a | Hontianská Vrbica Kalinčiakovo | Hontjanska Vrbica Kalinčakovo | Pēc č vai š. |
ie | [ʲɛ] | je | Piešťany | Pještjani | |
io | [ʲo] | jo | Sionko | Sjonko | (personvārds) |
J j | [j] | j | Jičín | Jičīna | |
K k | [k] | k | Králův Dvůr | Krālūvdvūra | |
L l | [l] | l | Litoměřice | Litomeržice | |
M m | [m] | m | Mašťov | Maštjova | |
N n | [n] | n | Nýřany | Nīržani | |
Ň ň | [ɲ] | ņ | Plzeň | Plzeņa | |
O o | [o] | o | Orlová | Orlova | |
Ó ó | [oː] | o | Īpašvārdos reti sastopams; izrunājams gari (ō). | ||
Ou ou | [o͡u] | ou | Olomouc | Olomouca | |
P p | [p] | p | Přelouč | Pršelouča | |
Q q | [kv] | kv | Tikai svešas cilmes vārdos (galvenokārt personvārdos). | ||
R r | [r] | r | Rtyně v Podkrkonoší | Rtīņe Podkrkonošā | |
Ř ř | [r̝] | rš rž | Přebuz Rýmařov | Pršebuza Rīmaržova | Pēc nebalsīgiem līdzskaņiem. Citos gadījumos. |
S s | [s] | s | Stříbro | Stršībro | |
Š š | [ʃ] | š | Špindlerův Mlýn | Špindlerūvmlīna | |
T t | [t] | t | Třešť | Tršeštja | |
Ť ť | [c] | tj | Ťahyňa | Tjahiņa | |
U u | [ʊ] | u | Unhošť | Unhoštja | |
Ú ú | [uː] | ū | Úpice | Ūpice | |
Ů ů | [uː] | ū | Golčův Jeníkov | Golčūvjenīkova | |
V v | [v] | v | Vlachovo Březí | Vlahovo Bržezi | |
W w | [v] | v | Tikai svešas cilmes vārdos. | ||
X x | [ks] | ks | Fexová | Feksova | |
Y y | [ɪ] | i | Jáchymov | Jāhimova | |
Ý ý | [iː] | ī i | Mýto Slaný | Mīto Slani | Galotnē. Par personvārdu atveidošanu ar galotni "-ý" skatīt zemāk. |
Z z | [z] | z | Zruč nad Sázavou | Zruča pie Sāzavas | |
Ž ž | [ʒ] | ž | Žacléř | Žaclērža |
Vīriešu uzvārdus ar galotni "-ý" atveido sekojoši:
Sieviešu uzvārdi čehu valodā lielākoties ir substantivizējušies piederības adjektīvi, kas atvasināti no vīriešu uzvārdiem ar piedēkli "-ová" vai "-á". Tādā formā tos arī atveido latviešu valodā: (Novák - Nováková - Novākova, Novotný - Novotná - Novotna).
Čehu valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu: Jihomoravský kraj - Dienvidmorāvijas novads.
Nomenklatūras vārdu nepievieno, ja tas ir iekļauts pašā nosaukumā, vai ja tas nav lietots oriģinālā: Králický Sněžník - Krālicki Sņežnīks (kalns).
Vārdkopas atveido šādi:
Atveidojot čehu valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.
Čehu valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:
Personvārdu dzimte ir atkarīga no attiecīgās personas dzimuma.
Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskā atveidojumā ir galotne "-s": Kropáč - Kropāčs.
Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Zábřeh - Zābržeha. Vīriešu dzimtes personvārdi, kas beidzas ar galotni "-a", lokāmi tāpat, kā IV deklinācijas vīriešu dzimtes lietvārdi: Vladimír Růžička - Vladimīrs Rūžička - Vladimīram Rūžičkam.
Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Velké Pavlovice - Velke Pavlovice - Velke Pavlovicē.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Čehu īpašvārdu atveidošana, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.