Āzijas Milzu Sirsenis

Tā dabiskais areāls ir mērenā un tropiskā Austrumāzija, Dienvidāzija, kontinentālā Dienvidaustrumāzija un Krievijas Tālo Austrumu dienviddaļa. Tas atrasts arī Klusā okeāna ziemeļrietumos — Ziemeļamerikā 2019. gada beigās, ar jauniem novērojumiem nākamajos gados ASV un Kanādas piekrastē, tā izraisot bažas, ka tā varētu kļūt par invazīvu sugu. Viņi dod priekšroku dzīvei paugurainēs un mežos, cenšoties izvairīties no līdzenumiem un augstiem kalniem. Āzijas milzu sirseņi veido ligzdas zemē, izrokot tās paši, lietojot jau esošus grauzēju izraktus tuneļus, vai veidojot tās vietās pie trūdošu priežu saknēm. Tie galvenokārt barojas ar lieliem kukaiņiem, citu augsti sociālu kukaiņu kolonijām, koku sulām un medu no bišu saimēm. Sirseņa ķermeņa garums ir ap 45 mm, spārnu plētums aptuveni 75 mm un tā dzelonis injicē lielu daudzumu spēcīgas indes, kura ir visstiprākā starp visiem kukaiņiem. Indes bīstamības dēļ populārie mediji reizēm sauc šos sirseņus par "sirseņiem-slepkavām", lai gan visbiežāk cilvēki iet bojā no citas sirseņu sugas — Filipīnu sirseņa (Vespa luctuosa) dzēlieniem, kuru indīgums ir 2,5 reizes zemāks.

Āzijas milzu sirsenis Vespa mandarinia (Smith, 1852)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Plēvspārņi (Hymenoptera)
Apakškārta	Iežmauglapsenes (Apocrita)
Virsdzimta	Lapseņu virsdzimta (Vespoidea)
Dzimta	Lapsenes (Vespidea)
Apakšdzimta	Lapseņu apakšdzimta (Vespinae)
Ģints	Sirseņi (Vespa)
Suga	Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia)
Āzijas milzu sirsenis Vikikrātuvē

Suga dabā pastāv vismaz kopš miocēna, tās vecākajām atrastajam atliekām ir 16 miljoni gadu.

Līdz 1997. kā atsevišķa pasuga tika atzīts Japānas milzu sirsenis V. m. japonica, bet no 2012. līdz 2020. gadam V. m. mandarina, V. m. magnifica, un V. m. nobilis. Šīs pasugas atšķīrās g.k. ar krāsu. Tagad tās visas atzītas par vienu sugu un vecie nosaukumi tiek lietoti tikai neformāli.

 

 

Neatkarīgi no dzimuma sirseņa galva ir gaiši oranža, un tā antenas ir brūnas ar dzelteni oranžu pamatni. Tā acis un acs āboli ir no tumši brūniem līdz melniem. V. mandarinia no citiem sirseņiem atšķiras ar izteiktu klipeusu — plāksni, kas kukaiņiem uz galvas priekšpuses ("sejas") atrodas cilvēka lūpu un zoda rajonā, un lielajām genām cilvēka vaigu rajonā. Tā oranžajā apakšžoklī ir melns zobs, ko tas izmanto rakšanai. Krūškurvis ir tumši brūns, ar diviem pelēkiem spārniem, kuru platums ir no 35 līdz 76 mm. Priekškājas ir gaišākas nekā vidējās un pakaļkājas. Priekškāju pamatne ir tumšāka nekā pārējās. Uz vēdera mijas tumši brūnas vai melnas joslas un dzelteni oranžas joslas, atbilstošas galvas krāsai. Sestais segments ir dzeltens. Tā dzelonis parasti ir 6 mm garš, un tas izdala spēcīgu indi, kas daudzu sirseņu dzēlienu gadījumā var nogalināt veselu cilvēku. 2013. gadā šo sirseņu dzēlieni nogalināja 41 cilvēku tikai Ķīnas Šaaņsji provincē vien.

Suga ir stipri atkarīga no mežu un parku zonas un nav sastopama augsti urbanizētās teritorijās.

Lai gan kopumā Āzijas milzu sirseņa atrašanās teritorijā nodara lielus zaudējumus biškopībai un cilvēku drošībai, dažos Japānas kalnu ciematos to ligzdas tiek izraktas, jo cepti kāpuri tiek uzskatīti par delikatesi. Čjūbu reģionā šos sirseņus dažreiz ēd kā uzkodas vai dzērienu piedevu. Kāpurus bieži konservē burkās, cep pannā vai tvaicē kopā ar rīsiem, lai pagatavotu pikantu ēdienu, ko sauc par hebo-gohan. Pieaugušos īpatņus cep uz iesmiem, ieskaitot dzeloni, līdz ķermenis kļūst kraukšķīgs.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āzijas milzu sirsenis.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)