Plēvspārņi ir viena no lielākajām kukaiņu klases (Insecta) kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 sugu.
Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi, par to liecina pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģenēzes viedokļa ir jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekiem.
Plēvspārņu kārta Hymenoptera (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Eiropas sirsenis (Vespa crabro) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
Kārta | Plēvspārņi (Hymenoptera) |
Iedalījums | |
| |
Plēvspārņu kārta Vikikrātuvē |
Pēc vēdera un krūšu savienojuma veida plēvspārņus iedala divās apakškārtās — iežmauglapsenēs (Apocryta) un auglapsenēs (Symphyta). Auglapseņu vēderam ir plats pamats, bet iežmauglapsenēm vēdera un krūšu nodalījumus savieno tievs kātiņš, kas izveidojas no vēdera sašaurināta otrā posma.
Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder abām apakškārtām. Nepilnīgas izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.
Plēvspārņi ir atšķirīga lieluma kukaiņi, to garums var būt 0,1—50 mm. Lielākie kārtas kukaiņi ir sirseņi (Vespa), no kuriem lielākais ir Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia). Tā ķermeņa garums var sasniegt 5 cm, bet spārnu plētums 7,6 cm. Plēvspārņiem ir 2 pāri caurspīdīgu, plēvainu spārnu ar izteiktu dzīslojumu. Pakaļējais pāris parasti ir mazāks par priekšējo. Abi spārnu pāri ir savienoti ar īpašu āķīšu palīdzību. Mātītēm ir labi attīstīti olu dējekļi, dažām sugām tie pārveidojušies par dzeloņiem. Plēvspārņu kārtas kukaiņi attīstās ar pilnīgu pārvēršanos jeb metamorfozi. Attīstības ciklā ir četras stadijas: ola — kāpurs — kūniņa — kukainis. Pamatā plēvspārņi ir sauszemes dzīvnieki, un tikai dažas sugas parazitē ūdenskukaiņos.
Vēl nesenā pagātnē iežmauglapsenes iedalīja 2 infrakārtās: dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Tā kā parazītlapseņu grupa ir parafilētiska, sistemātiķi šo infrakārtu ir likvidējuši, jo mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētiskas grupas, izdalot tikai monofilētiskas grupas. Lai arī infrakārta — dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, tā dažādās sistemātikās tiek lietota vai nu kā infrakārta vai nenoteikta kārta.
Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Plēvspārņu kārta, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.