Ānunds Jākobs

vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022. līdz 1050. gadam.

Ānunds Jākobs bija iepriekšējā Zviedrijas karaļa Ūlofa dēls. Viņa dzimtais vārds bija Jākobs, bet, kad tings ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu. Karaļa iesauka esot bijusi Ogļdeģis, jo viņš mēdzis izrēķināties ar pretiniekiem, nodedzinot viņu mājās.

Ānunds Jākobs kopā ar Norvēģijas karali Olavu II un Magnusu I cīnījās pret Dānijas karali Knudu I. Kad kaujā pie Helgeo (Helgeå) upes, Knuds I sakāva Ānunda Jākoba un Olafa II karaspēku, dāņi kādu laiku valdīja Zviedrijas galvaspilsētā Sigtunā un tās apkārtnē.

Pēc tam, kad 1042. gadā Norvēģijas karalis Magnuss I kļuva arī par Dānijas karali, Ānunds Jākobs atbalstīja Magnusu I līdz pat savai nāvei 1050. gadā.

Vikingu sāgā par Ingvaru Tālbraucēju (Yngvars saga víðförla) apdziedātajos notikumos vēstīts, ka zviedru karalis Ūlofs sūtījis savu dēlu Ānundu un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (Seimgaler) pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā parliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ānunds Jākobs.
• The Saga of Yngvar the Traveller (angliski)
• YNGVARS SAGA VÍÐFÖRLA (oriģinālvalodā)