Ābrams Īzaks Kūks (ivritā: אברהם יצחק הכהן קוק, angļu: Abraham Isaac Kook; 1865. gada 7. septembris - 1935. gada 1. septembris) bija viens no slavenākajiem 20.
gads">1865. gada 7. septembris - 1935. gada 1. septembris) bija viens no slavenākajiem 20. gadsimta rabīniem. Viņš ir dzimis Latvijā, toreizējās Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Grīvā, kas tagad ir Daugavpils daļa. Dzīvojis arī Ludzā, Daugavpilī un Bauskā, kur no 1897. līdz 1904. gadam kalpoja par rabīnu, vasaras pavadīja Dubultos. 1904. gadā izceļoja uz Palestīnu. Pasaulē plaši pazīstams kā pirmais Lielbritānijas mandāta teritorijas Palestīnā virsrabīns, ebreju domātājs, Talmūda, Toras un Kabalas skolotājs.
|
Kūks ir cēlies no senas rabīnu dzimtas un jau bērnībā ticis uzskatīts par brīnumbērnu. 11 gadu vecumā uzrakstījis savu pirmo reliģiska satura grāmatu. 13 gadu vecumā nosūtīts mācīties pie Ludzas rabīna Eliezera Don-Jehija, 1880. gadā atgriezies Grīvā, kur mācījies pie sava tēva, rabīna Šlomo Zalmana un Daugavpils rabīna Ruvina Halevi. No 1884. līdz 1888. gadam mācījies Viļņas guberņas Ošmjanu apriņķa Voložinas ješivā (tagad Baltkrievijā), pēc tam kļuva par Žeimeles rabīnu. Būdams Bauskas rabīns, viņš no 1901. līdz 1904. gadam publicēja trīs nozīmīgus rakstus, kas bija priekšvēstneši tai izvērstajai filozofijai, kuru viņš attīstīja vēlāk. Vairāki viņa šajā periodā uzrakstītie darbi tika publicēti tikai pēc viņa nāves, kā reliģiskie komentāri "Eyn Ayah" un grāmata par morāli un garīgumu "Mussar Avikhah".
1904. gadā rabīns Kūks pārcēlās no Latvijas uz Palestīnu, lai uzņemtos rabīna pienākumus Jafā. Pirmā pasaules kara laiku viņš pavadīja Šveicē un Lielbritānijā, kur piedalījās politiskajās diskusijās par Izraēla zemes nākotni, kas noveda pie Britu mandāta teritorijas Palestīnā izveides pēc kara (1917. gada Balfūra deklarācija). 1919. gadā viņam piedāvāja kļūt par Jeruzalemes rabīnu, bet 1921. gadā Palestīnā, kas bija zem Britu mandāta, aškenazu (Viduseiropas un Austrumeiropas ebreju) rabīni viņu ievēlēja par virsrabīnu. 1924. gadā viņš Jeruzalemē nodibināja ješivu, kas nosaukta viņa vārdā par "Mircaz Harav Kook".
Rabīna Kūka sekotāji vēl arvien veido lielāko reliģisko grupu Izraēlā, kuras mācības pamatā ir Kabalas idejas. Pēc rabīna Kūka uzskatiem, dzīve kā dialogs ar Dievu norit divos līmeņos — individuālajā un nacionālajā. Tauta kā vienots vesels arī ir līdzīga personībai, kurai ir izvēles brīvība rīkoties labi vai slikti. Tautas rīcība ir tas, ko tauta vēlas teikt Dievam un tas, kas notiek ar tautu, ir tas, ko Dievs vēlas teikt tautai. Individuālā gadījumā dialogs ar Dievu izpaužas kā cilvēka biogrāfija, bet tautas gadījumā tā ir nacionālā vēsture daudzu gadsimtu garumā.
Ābrams Īzaks KŪKS „Tīrīšanās sāpes” no „Orot”, Jeruzaleme, 1961.
Visas nepatikšanas cilvēku starpā un visi iekšējie individuālie mentālie konflikti ceļas vienīgi no mūsu neskaidrā priekšstata par dievišķo. Visas praktiskās un teorētiskās domas iznirst no bezgalīgā dievišķā okeāna un atgriežas tajā. Pastāvīgi atbrīvojiet prātu, lai tas būtu brīvs no maldinošām fantāzijām, nepamatotām bažām, sliktiem ieradumiem un trūkumiem. Uzticīgi mīlot un pilnībā apzinoties dzīvības avotu, dvēsele mirdz dievišķā gaismā un visas sajūtas, domas un darbības kļūst smalkākas. Šai fundamentālajai atziņai dvēseles slēptākajos nostūros kļūstot skaidrākai, sajūtas un sajūsma par vienotni ar dievišķo aktivējas, un tas vada visu jūsu dzīves ceļu. Ticības būtība ir apziņa par Bezgalības plašumu. Lai arī kāds priekšstats par to rastos saprātā, tas ir absolūta kripata iepretī tam, kas ir jāaptver, un tas, kas ir jāaptver, ir ne mazāka niecība pret to, kas reāli pastāv. Runājot par labestību, par mīlestību, par taisnību, par varenību, par skaistumu, par dzīvi visā tās krāšņumā, par ticību, par dievišķību — viss tas vēsta par dvēseles sākotnējās iedabas ilgām pēc tā, kas atrodas viņpus visa. Visi dievišķie vārdi, vai ebreju valodā, vai jebkurā citā valodā, sniedz vienīgi sīku un blāvu dzirksti no slēptās gaismas, par ko dvēsele vēstī, sakot „Dievs”. Ikviena Dieva definīcija ved pie ķecerības, definīcija ir garīga elku pielūgšana. Pat attiecinot prātu un gribu uz Dievu, pat attiecinot dievišķo kā tādu, pat vārds „Dievs” — arī tās ir definīcijas. Arī tas izraisītu ķecerību, ja tā nebūtu neskaidra nojausma par to, ka viss tas ir vienīgi uzzibsnījumi no tā, kas atrodas viņpus definīcijas. Ja apziņa tiek atrauta no sava pirmsākuma, tā kļūst nespēcīga un bezvērtīga. Vienīgais līdzeklis tās mirdzuma atjaunošanai ir piesaiste ticības starojumam, kas pārsniedz visas specifiskās vērtības, tādējādi nostiprinot visas vērtības. Viss uz Dievu attiecinātais, kas nav Bezgalības plašums, ir vienkārši izskaidrojums ar kura palīdzību sasniegt ticības avotu. Ir jāatšķir ticības būtība no tās skaidrojuma palīglīdzekļiem, kā arī starp dažādiem izskaidrošanas līmeņiem.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ābrams Īzaks Kūks, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.