Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Tā atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā. Dievnams ir viena no mazākajām koka baznīcām Latgalē un vecākā Rāznas nacionālā parka baznīca. Tā ir valsts arhitektūras piemineklis.
Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Zosnas katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Lūznavas pagasts, Zosna |
Koordinātas | 56°19′51″N 27°20′22″E / 56.33083°N 27.33944°E 27°20′22″E / 56.33083°N 27.33944°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1800 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Haralds Broks |
Arhitektūras apraksts | |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības beigas | 1800 |
Specifikācija | |
Garums | 15 m |
Platums | 7 m |
Būvmateriāli | koks |
Oficiālais nosaukums: Zosnas katoļu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 5825 |
Vērtības grupa | Vietējās nozīmes kultūras piemineklis |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Zosnas katoļu koka baznīcu uzcēla 1800. gadā Zosnas muižas teritorijā par tautas ziedojumiem. 1882. gadā tika veikta baznīcas pārbūve, pēc kura baznīca kļuva 5 metrus garāka un tika piebūvēts tornītis un kora telpa.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Haralds Broks. Zosnas draudze nodibināta 1921. gadā, tā radusies, atdalot sādžas no Pušas un Dukstigala draudzēm. Draudzei ir septiņas kapsētas — Rēznas kapsēta, Miera kapsēta, Gineviču kapsēta, Biržgaļu kapsēta, Stašuļu kapi, Lipušku kapi, Lucišku kapsēta.
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Padujas Antona diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas skapulāra svētki, Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki (40 stundas), Svētā Stefana diena.
Zosnas baznīca ir koka guļbūves viennavas celtne uz akmens mūra pamata, apšūta ar dēļiem, ar skārda jumtu un koka grīdu. Ēka darināta tikai ar cirvi, izmatojot pašu kaltās naglas. Tā ir 10 metrus gara un 7 metrus plata. Virs dievnama ieejas ir neliels četrstūrveida zvanu tornis, ko rotā kalts krusts. Baznīcu slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu. Pa kreisi no baznīcas atrodas neliels tornītis ar senu vara zvanu. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu mūra vārtiem, kas ir arkveidīgi ar trim tornīšiem..
Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir ievietota Svētā Miķeļa glezna, sānu altāros redzamas Svētā Antona un Jaunavas Marijas glezna "Madonna ar bērnu". Daži rituālu priekšmeti kā krucifikss un gleznas ir 50 gadus vecākas par pašu dievnamu, jo tie tika atvesti no nojauktās Regžu baznīcas.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Zosnas katoļu baznīca, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.