Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Gandrīz 90% no visiem vaļveidīgajiem ir zobvaļi.
Zobvaļi Odontoceti (Flower, 1869) | |
---|---|
Pudeļdeguna delfīns (Tursiops truncatus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Placentāļi (Eutheria) |
Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) |
Infrakārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
Sīkkārta | Zobvaļi (Odontoceti) |
Zobvaļi Vikikrātuvē |
Kā jau sīkkārtas nosaukums norāda visiem zobvaļiem ir zobi, turpretī plātņvaļiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Seno vaļu fosilijas apliecina, ka kādreiz visiem vaļiem bija zobi. Zobvaļi ir aktīvi mednieki, galvenokārt barojas ar zivīm un kalmāriem, bet dažas sugas medī arī jūras zīdītājus.
Zobvaļiem kā visiem vaļveidīgajiem ir vārpstas formas ķermenis. Priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet pakaļkājas nav redzamas. Aste kā dzenskrūve nodrošina zobvaļu kustību uz priekšu, airkājas tiek lietotas stūrēšanai, bet muguras spura izlīdzsvaro peldējumu. Astes spura ir novietota horizontālā plaknē atšķirībā no zivīm, kurām astes spura atrodas vertikālā plaknē.
Zobvaļiem ir viena elpošanas atvere, kas atrodas uz galvas mugurpuses. Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres. Zobvaļiem viena no atverēm ir kļuvusi dominanta un nomākusi otru, līdz ar to mazākā nāss nav redzama, tomēr nevar teikt, ka tā būtu izzudusi. Zobvaļi medībām lieto eholokāciju, tādēļ to galvaskauss ir kļuvis asimetrisks. To smadzenes ir relatīvi lielas, lai gan smadzeņu apjoms zobvaļiem sāka pieaugt pēc tam, kad tiem attīstījās eholokācijas spēja. Zobvaļu abas smadzeņu puslodes ir vāji savstarpēji saistītas. Galvā tiem ir speciāls orgāns eholokācijas skaņu izdošanai. Tas kā lēca fokusē skaņas viļņus. Zobvaļiem nav ožas, kā arī siekalu dziedzeru.
Izņemot kašalotus, pārējie zobvaļi ir mazāki par plātņvaļiem. Attiecīgi lielākais no zobvaļiem ir kašalots, kas var sasniegt 20 metru garumu. Zobvaļiem tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.
Zobi zobvaļiem ir kā asas, konusveidīgas tapiņas, tie ir paredzēti medījuma satveršanai, nevis košļāšanai. Zobu skaits variē atkarībā no tā, kādai sugai pieder indivīds. Ir, piemēram, delfīni, kuriem ir vairāk kā 240 zobu. Toties narvaļiem ir tikai 1 vai 2 zobi augšžoklī, un viens no tiem ļoti garš ilknis. Bet snīpjvaļu dzimtas vaļiem zobi ir tikai tēviņiem. Ne visi zobus lieto, lai medītu. Kašaloti zobus lieto tikai savstarpēju domstarpību noskaidrošanai.
† Izmirušie dzīvnieki
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Zobvaļi, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.