Zaļenieku Pagasts

Robežojas ar sava novada Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastiem, Dobeles novada Krimūnu, Tērvetes un Augstkalnes pagastiem.

Zaļenieku pagasts
Novads:	Jelgavas novads
Centrs:	Zaļenieki
Kopējā platība:	122,6 km2
• Sauszeme:	120,9 km2
• Ūdens:	1,6 km2
Iedzīvotāji (2023):	1 383
Blīvums (2023):	11,4 iedz./km2
Zaļenieku pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

Upes: Auce, Dorupīte, Eglone, Svēte, Tērvete.

Mūsdienu Zaļenieku pagasta teritorijā atradās Abgunstes muiža (Abgunst, Abgunste), Abgunstes-Grīnfeldes muiža (Abgunst-Grünfeldt), Doktern muiža, Ūziņu muiža (Usingen, Ūziņi), Zaļā muiža (Grünhof). 1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā Zaļenieku (Grünhof) muižas pagasta teritorijā izveidoja Zaļo pagastu, kam vēlāk pievienoja Abgunstes un Ūziņu muižu pagastus. Pēc 1920. gada zemes reformas Zaļo muižu ar pusmuižām atsavināja un sadalīja 70 jaunsaimniecībās, bet muižas pilī iekārtoja vidusskolu un vēlāk – mājturības skolu.

1935. gadā Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta platība bija 114,9 km² un tajā dzīvoja 2565 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Abgunstes, Deģu un Zaļenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zaļenieku ciems ietilpis Elejas (1949-1956), Jelgavas (1956-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1956. gadā Zaļenieku ciema Raiņa kolhoza teritoriju pievienoja Abgunstes ciemam, 1962. gadā Zaļenieku ciemam pievienoja likvidēto Abgunstes ciemu, 1965. gadā — daļu likvidētā Deģu ciema. 1967. gadā Ļeņina kolhoza teritoriju pievienoja Bites ciemam. 1974. gadā pievienoja daļu Glūdas ciema kolhoza «Zaļenieki» teritorijas, bet daļu kolhoza «Pavasaris» teritorijas pievienoja Ausmas ciemam, bet kolhoza «Straume» u.c. teritorijas — Svētes ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zaļenieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Zaļenieki (pagasta centrs), Spurģi, Ūziņi, Abgunste.

Ievērojamas personības

• Kārlis Pētersons (1852—1919), uzņēmējs un izgudrotājs, Dublinas pīpju fabrikas Kapp&Peterson Ltd. līdzīpašnieks un direktors
• Aspazija (1865—1943), dzejniece
• Klāra Hibšmane (1878—1946), pirmā latviešu ārste un sabiedriskā darbiniece.
• Dāvids Beika (1885—1946), latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907—1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).
• Pēteris Stērste (1893-1976), latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
• Pauls Šuberts (1884–1945), latviešu pianists un komponists.
• Arnolds Hofmanis (1900—2006), Latvijas Brīvības cīņu pēdējais dalībnieks.

Transports