Savstarpējās Ekonomiskās Palīdzības Padome

līdz 1991. gadam bija starptautiska ekonomiskās sadarbības organizācija, kurā apvienojās Austrumu bloka un dažas ārpus tā esošās komunistiskās valstis. SEPP izveide bija kā atbilde Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas izveidei Rietumeiropā.

SEPP tika izveidota 1949. gada janvārī ar lēmumu, ko pieņēma Bulgārijas, Čehoslovākijas, Polijas, PSRS, Rumānijas un Ungārijas pārstāvju apspriedē. 1949. gadā organizācijai pievienojās Albānija, bet jau 1961. gadā tā pameta SEPP. Vēlāk SEPP pievienojās arī Vācijas Demokrātiskā Republika (1950—1990), Mongolija (no 1962), Kuba (no 1972), Vjetnama (no 1978). SEPP asociētā locekle bija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (no 1964). SEPP bija arī vairākas novērotājvalstis. Pastāvēja arī īpaši līgumi, uz kuru pamata organizācijas darbā piedalījās arī nesociālistiskās valstis, piemēram, Somija, Nikaragva, Meksika un citas valstis. SEPP sēdeklis atradās Maskavā.

SEPP mērķi bija veicināt dalībvalstu ekonomisko attīstību, dalībvalstu industrializācijas līmeņa paaugstināšanu, celt dzīves līmeni, darba ražīgumu un tā tālāk. Būtisks trūkums SEPP darbībā bija tas, ka tās pieņemtie lēmumi nebija juridiski saistoši visām dalībvalstīm un tiem bija deklaratīvs rakstus. Plānveida ekonomikas apstākļos organizācijas darbība nebija efektīva un nereti radīja zaudējumus tās dalībvalstīm. SEPP beidza pastāvēt 1991. gada 28. jūnijā pēc pēdējās SEPP sesijas Budapeštā.