Reinoldsa Skaitlis

Šis skaitlis raksturo plūsmas dabu (lamināra vai turbulenta). Tas nosaukts par godu britu inženierim Osbornam Reinoldsam.

Šķidruma vai gāzes plūsmai Reinoldsa skaitli aprēķina pēc formulas

${\displaystyle \mathrm {Re} ={\frac {\rho vl}{\mu }}={\frac {vl}{\nu }},}$ 

kur

• ${\displaystyle \rho \,}$  — vielas blīvums (kg/m³),
• ${\displaystyle v\,}$  — vidējais plūsmas ātrums (m/s),
• ${\displaystyle l\,}$  — objekta raksturīgais izmērs (m),

•  

  ${\displaystyle \mu \,}$  — vielas dinamiskā viskozitāte (Pa·s),
• ${\displaystyle \nu \,}$  — vielas kinemātiskā viskozitāte (m²/s), ν = μ / ρ.

Ja objektu aptek šķidrums vai gāze, tad par raksturīgo izmēru l parasti izvēlas objekta garumu vai platumu. Ja šķidrums pārvietojas pa cauruli, tad izmanto caurules diametru (ja caurules šķērsgriezums nav apaļš, tad lieto ekvivalento diametru).

Ikreiz, kad Reinoldsa skaitlis ir mazāks par aptuveni 2000, plūsma parasti ir lamināra, turpretim, ja vērtības ir lielākas par 2000, plūsma parasti ir turbulenta.

Reinoldsa skaitļa izteiksmē skaitītājs ρvl raksturo inerces spēku un saucējs μ raksturo berzes spēku. Pie mazām ${\displaystyle \mathrm {Re} }$  vērtībām plūsma ir lamināra, pie lielām ${\displaystyle \mathrm {Re} }$  vērtībām plūsma ir turbulenta. Pie vidējām vērtībām ir pārejas režīms. ${\displaystyle \mathrm {Re} }$  vērtība, pie kuras plūsma pāriet no lamināras turbulentā (${\displaystyle \mathrm {Re} _{\text{kritiskais}}}$ ), ir atkarīga no plūsmas apstākļiem un ir jānosaka eksperimentāli.

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l