Rusi (vācu: Rûßen, krievu: русы, fēru: rúsir vai rúsi, igauņu: rootsi, somu: ruotsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
gadsimta dzīvoja vēlākās Krievzemes ziemeļrietumu daļā, kas vikingu hronikās saukta par Gardarīki. Daudzās valodās no šīs cilts vārda ir atvasināts mūsdienu krievu un Krievijas (islandiešu: Rússland, angļu: Russia, ukraiņu: Росія, krievu: Россия) nosaukumi.
No senākā nosaukuma rūsi 14. gadsimtā atvasināts rutēņu, vēlāk rusīnu nosaukums.
"Varjagu teorija". Rusi bija varjagu cilts, kas no 7. gadsimtā no tagadējās Zviedrijas pārcēlusies uz Baltijas jūras austrumu krastu, sākotnēji apmetoties Grobiņā pie Liepājas. Ap 750. gadu rusu cilts pārcēlusies uz Lādogas ezera krastiem, no kurienes tie gar upēm izplatījušies pa visu mūsdienu Austrumeiropu, dibinot nocietinātus pilskalnus lielo upju krastos. Seno skandināvu sāgās šī zeme tika dēvēta par "Pilskalnu zemi" — Gardarīki jeb Garðaríki no vārda Garðr“ ("pilskalns"). No vārda „garðr“ ir cēlies arī krievu vārds „gorod“ (pilsēta).[nepieciešama atsauce]
"Rūsiņu teorija". Hipotēze balstās uz vārdu "rūši" un "prūši" fonētisko līdzību un "Prūšu zemes hronikas" (Chronicon Terrae Prussiae) vēstījumu: "Visbeidzot zemē ienāca prūši: tā ir viena tauta no Ripher kalniem, kas pretim pusnaktij stiepjas no kalniem, kur sākas Tanais ūdeņi. Viņi pierunāja savus vadoņus meklēt mītnes vietu, kur nav mūžīgais sniegs. Tad viņi devās ceļā un nonāca šajā zemē, kas bija viņiem kritusi. [Redzēdami] zemes auglību, svaigās ganības un ūdeņus, viņi arī nedevās tālāk, vienbalsīgi izvēlējās sev un saviem bērniem to par mītni un nosauca zemi savas tautas Poreussen vārdā. Tā viņa līdz pat šai dienai (izņemot vienu burtu) saucas par Prūsu. Tas ir droši, ka tāda ir šīs tautas izcelsme, un, ja kāds saka, ka tas ir izdomājums, tad to vislabāk apliecina tas, ka tautas, kas dzīvo pie tā sauktajiem Ripheos kalniem, lieto tādu pat valodu kādu lieto prūši."
Ripeja kalnus pirmo reizi esot 7. gadsimtā p.m.ē. pieminējis sengrieķu dzejnieks Alkmāns kā tēlainu apzīmējumu sniegotiem kalniem pasaules ziemeļu malā (sengrieķu riphé — 'brāzmainais ziemeļvējš'). Šo nosaukumu kā apzīmējumu vieniem zināmajai pasaules ziemeļu daļai vēlāk lietojuši arī Plūtarhs, Ptolemajs un Jordāns, kas 6. gadsimtā tos lokalizēja Skitijā. Tātad 14. gadsimta sākumā rakstītajā hronikā Pēteris no Duisburgas ir balstījies uz senāku autoru rakstiem un par prūšu sākotnējo dzimteni dēvējis antīkās pasaules ziemeļu malu, kas varēja būt gan Skandināvijas, gan Urālu kalni, gan arī Karpatu kalni, kuros vēl mūsdienās mīt gucuļi jeb rusini.
Tirdzniecībai un sirojumiem rusi izmantoja jau pirms viņiem izveidoto upju ceļu sistēmu ("Ceļš no varjagiem uz grieķiem"), tomēr viņu dominēšanas laikā vairāk tika izmantots šī ceļa ziemeļu variants pa Ņevu-Lādogu-Volhovu-Lovati, nevis pa Daugavu kā iepriekšējos gadsimtos.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Rusi, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.