Rīgas Aleksandra Zēnu Ģimnāzija: Skola Rīgā
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija (krievu: Рижская Александровская мужская гимназия, vācu: Alexander-Gymnasium von Riga) bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).
Skola tika dibināta ar mērķi uzsākt Baltijas pārkrievošanas politiku un nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā. Ar laiku ģimnāzija kļuva par vienu no labākajām Rīgas skolām un to beiguši daudzi slaveni latviešu zinātnieki un kultūras darbinieki. Tagad šajā ēkā atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Vēsture
Rīgas Aleksandra ģimnāzija dibināta 1868. gadā, tās atklāšanā piedalījās Krievijas impērijas ķeizara radinieks Oldenburgas princis Nikolajs un Baltijas ģenerālgubernators Pēteris Albedinskis (Альбединский). Ģimnāzijas ēku neoklasicisma stilā uzcēla 1870. — 1875. gadā pēc tā laikā izcilākā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa (1834—1891) projekta. 1894. gadā Krievijas Ortodoksās baznīcas Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs Brjancevs (Брянцев) ģimnāzijas ēkas otrajā stāvā iesvētīja baznīcu, kas atradās aktu zāles galā.
Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Aleksandra ģimnāziju evakuēja uz Veravu, bet 1917. gada maijā uz Saransku. Pēc kara ģināzijas ēku 1919. gada nogalē piešķīra Latvijas Konservatorijai.
Ievērojami skolotāji un audzēkņi
- Kaspars Biezbārdis, ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs (no 1868), latviešu publicists un valodnieks
- Aleksandrs Čaks, dzejnieks,
- Jānis Fabriciuss, virsnieks
- Ernests Felsbergs, mākslas vēsturnieks, pirmais LU rektors,
- Grigorijs Jančeveckis, latīņu un sengrieķu valodu skolotājs, ģimnāzijas direktors
- Rūdolfs Jirgens, pedagogs un psihologs
- Roberts Krimbergs, latviešu fiziologs un bioķīmiķis.
- Aleksandrs Mežciems, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ārsts, ķirurgs
- Kārlis Mīlenbahs, ģimnāzijas vācu valodas skolotājs, latviešu valodnieks,
- Pāvils Mucenieks, ķirurgs
- Grigorijs Pasītis, ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs (no 1881) un latviešu rakstu cenzors. Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības vadītājs, Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšnieks,
- Jānis Ruberts, medicīnas profesors, Latvijas Universitātes rektors,
- Andrejs Stērste, skolotājs un Pirmās Atmodas darbinieks,
- Pauls Stradiņš, ķirurgs, slimnīcas direktors, medicīnas vēsturnieks,
- Aleksandrs Štange, Krievijas impērijas un PSRS sabiedriskais darbinieks, kooperators.
Ģimnāzijas audzēkņu raksturojums
| Gads | Kopējais skaits | Muižnieku un ierēdņu cilmes | Garīdznieku cilmes | Pilsētnieku cilmes |
|---|---|---|---|---|
| 1869 | 144 | 62 | 3 | 71 |
| 1870 | 193 | 79 | 9 | 90 |
| 1871 | 207 | 86 | 15 | 93 |
| 1872 | 211 | 82 | 21 | 92 |
| 1873 | 205 | 78 | 26 | 93 |
| 1874 | 206 | 80 | 28 | 90 |
| 1875 | 233 | 94 | 32 | 98 |
| 1876 | 259 | 115 | 37 | 97 |
| 1877 | 292 | 130 | 41 | 113 |
| 1878 | 307 | 135 | 40 | 118 |
| 1879 | 313 | 149 | 32 | 118 |
| 1880 | 337 | 155 | 35 | 133 |
| 1881 | 376 | 175 | 36 | 151 |
| 1882 | 447 | 199 | 37 | 190 |
| 1883 | 498 | 213 | 35 | 226 |
| 1884 | 488 | 208 | 30 | 220 |
| 1885 | 446 | 196 | 26 | 192 |
| 1886 | 476 | 214 | 22 | 206 |
| 1887 | 480 | 204 | 20 | 216 |
| 1888 | 415 | 184 | 18 | 171 |
| 1889 | 403 | 178 | 15 | 174 |
| 1890 | 421 | 195 | 12 | 178 |
| 1891 | 437 | 200 | 12 | 178 |
| 1892 | 443 | 224 | 9 | 170 |
Atsauces
Literatūra
- Прибалтийские русские: история в памятниках культуры. Рига: Институт европейских исследований, 2010. Ред. А. В. Гапоненко, 736 с. ISBN 978-9934-8113-2-6 — стр. 358—360
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.