Paneiropas Pikniks

Robežvārtu atvēršana starp Austriju un Ungāriju Paneiropas piknikā bija notikums ķēdes reakcijā, kuras beigās notika Vācija atkalapvienošanās, sabruka dzelzs priekškars un izjuka Austrumu bloks. Pēc tam pārstāja darboties Varšavas pakts, izbeidzot Auksto karu un veicinot Padomju Savienības sabrukumu.

Ideja par robežas atvēršanu, lai pārbaudītu Padomju Savienības reakciju, radās Ferencam Meszarosam no Ungārijas Demokrātu foruma (MDF) un Oto fon Hābsburgam, toreizējam Paneiropas Savienības prezidentam. Viņi ideju izklāstīja toreizējam Ungārijas premjerministram Miklošam Nemetam, kurš šo ideju attīstīja.

Paneiropas piknika attīstība turpinājās pēc Oto fon Hābsburga un Ferenca Meszarosa tikšanās 1989. gada jūnijā. Šopronas vietējā organizācija pārņēma Ungārijas Demokrātu forumu, bet pārējos kontaktus nodibināja ar Hābsburga un Ungārijas valsts ministra Imre Požgaja starpniecību. Austrijas Paneiropas savienība un MDF parūpējās par pasākuma reklamēšanu ar skrejlapām, kuras izplatīja Ungārijā. Piknika patroni Hābsburgs un Požgajs, kuri pasākumā nepiedalījās, plānoto pasākumu uztvēra kā iespēju pārbaudīt Mihaila Gorbačova reakciju uz dzelzs priekškara robežas atvēršanu.

Oficiālā piknika emblēma bija balodis, kas izlauzās cauri dzeloņstieplēm. Piknikā vairāki simti Austrumvācijas pilsoņu robežsargu netraucēti pārrāpās pāri koka žogam un nokļuva Austrijā. Tā bija lielākā masveida izceļošana kopš Berlīnes mūra uzcelšanas 1961. gadā. Ungārijas robežas atvēra 11. septembrī, bet Berlīnes mūris krita 9. novembrī. Varšavas pakts pārstāja darboties 1991. gadā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paneiropas pikniks.
• "The picnic that changed European history", DW World (DE).