Berlīnes Mūris

Tā kopgarums bija 155 km, no kuriem 43,1 km bija izbūvēti caur Berlīnes pilsētu. Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju.

Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņēma VDR Tautas palāta 1961. gada 11. augustā. 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Austrumberlīni un Rietumberlīni, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. VDR robežsardzes vīriem tika izdota pavēle šaut uz cilvēkiem, kas mēģina šķērsot Berlīnes mūri. Nošauto cilvēku skaits, kas neveiksmīgi mēģināja to šķērsot, pēc dažādas informācijas variē no 136 līdz 245. Precīzs skaits nav zināms. Pirmo cilvēku, Idu Zīkmani (Ida Siekmann), nošāva 22. augustā. Pēdējais bija Vinfrīds Freidenbergs (Winfried Freudenberg), kuru nošāva 1989. gada 8. martā.

Austrumu bloka propaganda vēstīja, ka mūris aizsargā savus iedzīvotājus no "fašistiskajiem elementiem, kas sazvērējušies, lai neļautu tautas gribai" veidot komunistisku valsti VDR. Savukārt Rietumberlīnes pilsētas valdība dažkārt to sauca par "kauna mūri" — terminu ieviesa pilsētas mērs Villijs Brants, atsaucoties uz ar mūri noteikto pārvietošanās brīvības ierobežojumu.

1989. gadā revolūciju virkne tuvējās Austrumu bloka valstīs — īpaši Polijā un Ungārijā — izraisīja ķēdes reakciju Austrumvācijā. Konkrēti, Paneiropas pikniks 1989. gada augustā aizsāka mierīgu kustību, kuras laikā lielā mērā pārtrūka dzelzs priekškars, austrumu valdnieki tika pakļauti spiedienam pārtraukt savu represīvo politiku, krita Berlīnes mūris un visbeidzot sabruka Austrumu bloks. Pēc vairāku nedēļu pilsoniskajiem nemieriem Austrumvācijas valdība 1989. gada 9. novembrī paziņoja, ka visi VDR pilsoņi var apmeklēt VFR un Rietumberlīni. Šis notikums tiek uzskatīts par Aukstā kara beigu datumu. Liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits šajā dienā pārrāpās tam pāri, un de facto šajā dienā izbeidzās Vācijas iedalījums divās atsevišķās valstīs. Brandenburgas vārti, kas atradās dažus metrus no Berlīnes mūra, atkal tika atvērti 1989. gada 22. decembrī. Mūra nojaukšana oficiāli sākās 1990. gada 13. jūnijā un noslēdzās 1994. gadā. Oficiāli Vācijas atkalapvienošana notika 1990. gada 3. oktobrī. Mūsdienās no 155 km garā Berlīnes mūra ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berlīnes mūris.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l