Palieņu Ķauķis

Sastopams Eiropā un Āzijā. Izdala divas pasugas.

Palieņu ķauķis Acrocephalus agricola (Jerdon, 1845)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta	Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta	Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
Ģints	Kāpelētājķauķi (Acrocephalus)
Suga	Palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola)
Izplatība
Ligzdošanas areāls   Ziemošanas areāls
Palieņu ķauķis Vikikrātuvē

 

Palieņu ķauķis ir gājputns. Tā plašākais ligzdošanas areāls aptver Vidusāziju, no Kaspijas jūras līdz Mongolijas un Ķīnas rietumiem. Areāla dienvidmala iesniedzas Irānas austrumos un Afganistānas ziemeļos.

Eiropā ligzdojošā populācija ir daudz mazāka, tā koncentrējas gar Melnās jūras ziemeļu un rietumu piekrasti — reģionā, kur robežojas Bulgārija un Rumānija, un Krimā. Lielākā Eiropas populācijas daļa ligzdo Rumānijā. Šīs populācija lielums ir apmēram 350 000 — 650 000 pāru. Izolēta populācija ligzdo Armēnijas un Turcijas robežapgabalā. Tomēr nav izslēgts, ka tā savienojas ar galveno areālu gar Kaspijas jūras rietumu malu.

Ziemo Indijā, Bangladešā un Pakistānā. Retumis ieklejo Rietumeiropā.

Palieņu ķauķim Latvijā līdz šim bijuši septiņi novērojumi. No tiem divas pieaugušas mātītes un četri jaunie putni noķerti Papes ezera niedrājā jūlija un augusta mēnešos, liecinot par iespējamu ligzdošanu šajā vietā.

 

Palieņu ķaukis ir vidēji liels, spēcīgs ķauķis ar noapaļotu galvu, relatīvi īsu knābi, īsiem spārniem un garu, noapaļotu asti. Ķermeņa garums 12—14 cm, spārnu plētums 15—18 cm, svars 7—14 g.

Apspalvojums vienmērīgs, bez svītrojuma vai raibumojuma, krāsa variē no pelēcīgi olīvbrūnas līdz smilšu brūnai, sarkanbrūnas un oranžbrūnas variācijas ietverot. Mugurpuse tumšāka nekā apakšpuse, pakakle un vēders balti, sāni smilšu dzelteni. Muguras lejas daļa un virsaste rudas. Galvas virsa nedaudz tumšāka nekā mugura kopumā. Gaišās uzacis samērā īsas un platas. Pavasarī apspalvojums ir košāks un oranžāks, vasaras laikā tas pamazām kļūst blāvāks. Kājas rozīgas vai pelēkbrūnas, acis tumši brūnas. Knābis tumšs ar dzeltenu apakšējās daļas pamatni. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu ķermeņa apakšpuse samērā brūna vai ruda.

 

 

Palieņu ķauķis uzturas atklātās, mitrās vietās, purvos, ezeru un upju krastos, pļavās ar garu zāli, augstos un zemos niedrājos, arī vilkvālīšu audzēs, rīsa laukos, šīm vietām tuvumā augošos krūmos. Migrācijas laikā retumis novērojams mežmalās.

Palieņu ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem, piemēram, nelielām mušām, viendienītēm, makstenēm un vabolēm. Barojas arī ar zirnekļiem un sliekām. Barību meklē uz ūdensaugiem, gan augošiem ūdenī, gan krastā. Uzlasa kukaiņus arī no ūdens virsmas, ar kājām turoties pie niedru kātiem.

Ligzdošanas sezona ilgst no maija vidus līdz augusta vidum. Veido monogāmus pārus, kas ligzdo nelielā attālumā viens no otra. Ligzdai raksturīga cilindriska, dziļa kausa forma, cieši savīta no niedrēm, zāles, lapām un niedru ziediem, vijumā ietverot vairāku vertikāli augošo niedru vai zāļu kātus (2—8 kātus). Ārējai kārtai tiek izmantoti slapju augu šķiedras, kas žūstot savelkas un kļūst ciešas. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, niedru ziediem un augu pūkām. Atrodas vertikāli augošos augos gan virs sauszemes, gan ūdens, apmēram 10—200 cm augstumā. Ligzdu būvē pāris kopīgi.

Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—13 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 13 dienu vecumā.

Palieņu ķauķim ir 2 pasugas:

• Acrocephalus agricola agricola — nominālpasuga, ligzdo Kazahstānā un Irānas ziemeļaustrumos, areālam turpinoties cauri Vidusāzijai līdz Mongolijai un Ķīnas centrālās dlaas rietumiem;
• Acrocephalus agricola septimus — ligzdo Eiropas austrumos līdz Ukrainai un Kazahstānas rietumiem.

• Xeno-Canto: Paddyfield Warbler Acrocephalus agricola (Jerdon, 1845)
• Planet of Birds: Paddyfield Warbler (Acrocephalus agricola) Arhivēts 2021. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.
• Avibase: Paddyfield Warbler Acrocephalus agricola (Jerdon, 1845)