Lūcija Garūta (dzimusi 1902. gada 14. maijā Rīgā, mirusi 1977. gada 15. februārī) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe.
gads">1902. gada 14. maijā Rīgā, mirusi 1977. gada 15. februārī) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe. Latvijas Valsts konservatorijas profesore. Pazīstams Garūtas darbs ir Otrā pasaules kara laikā sacerētā kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" (1943), kuru padomju varas laikā bija aizliegts atskaņot līdz pat 1988. gadam.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Lūcija Garūta dzimusi 1902. gada 14. maijā Rīgā grāmatveža ģimenē. No 1919. līdz 1925. gadam viņa mācījās Latvijas konservatorijas Klavierspēles klasē un profesora Jāzepa Vītola vadītajā Speciālās teorijas klasē un līdztekus bija pianiste repetitore Latvijas Nacionālajā operā. Viņas skolotāji bija Jānis Mediņš, Jēkabs Mediņš un mūzikas vēsturnieks Jēkabs Kārkliņš.
Pēc studiju pabeigšanas Garūta strādāja Rīgas radio (1925–1926) un no 1926. gada sāka mācīt mūzikas teoriju un klavierspēli Latvijas Tautas konservatorijā (tagad - Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola). 1926. gadā papildinājās klavierspēles mākslā un instrumentācijā pie Alfrēda Korto (Cortot), Izidora Filipa (Philipp) un Pola le Flema (Le Flem), bet 1928. gadā kompozīcijā pie Pola Dikā (Dukas) Parīzes École Normale de Musique. 1926. gadā viņa koncertēja Parīzē, 1929. gadā Berlīnē un Frankfurtē pie Mainas un bija viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm Latvijā.
No 1926. līdz 1940. gadam notika četri Lūcijas Garūtas Kompozīciju vakari ar dziedātāju Mildas Brehmanes-Štengeles, Ādolfa Kaktiņa, Marisa Vētras, vijolnieka Rūdolfa Miķelsona, čellistu Ata Teihmaņa un Pētera Komisāra piedalīšanos.
Lūcija Garūta bija Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle, tomēr 1938./39. gada sezonā ideoloģisku apsvērumu dēļ atcēla viņas operas "Sidrabotais putns" pirmizrādi.
No 1940. gada Garūta mācīja kompozīciju un mūzikas teoriju Latvijas konservatorijā. 1940. gadu nogalē Garūta veselības dēļ pārtrauca koncertdarbību, bet turpināja pedagoģes darbu Latvijas Valsts konservatorijā, kur 1960. gadā viņu ievēlēja par docenti un 1972. gadā par profesori. 1967. gadā notika oratorijas "Dzīvā kvēle" pirmatskaņojums, kurā piedalījās Jānis Zābers, Leonarda Daine un Leonīds Vīgners.
Lūcija Garūta mirusi 1977. gada 15. februārī un apglabāta Rīgas I Meža kapos.
1943. gadā Garūta radīja kantāti "Dievs, Tava zeme deg!" ar Andreja Eglīša vārdiem, kuras pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā ar autori pie ērģelēm notika 1944. gada 15. martā. Līdz pat Sarkanās armijas ienākšanai kantāti vairāk kā desmit reižu atskaņoja Ģertrūdes baznīcā Rīgā, pēc tam arī Annas baznīcā Liepājā. Komponists Longins Apkalns, izmantojot vairāku Vācijas radiofonu arhīvos atrasto muzikālo materiālu, rekonstruēja pēc kara Latvijā iznīcināto kantātes ierakstu un pirmo reizi pēc kara visā to pilnībā atskaņoja 1982.gada 8.maijā Stokholmā. Atmodas laika sākumā 1988. gada 24. februārī Latvijas PSR Komponistu savienība nolēma atļaut iekļaut kantāti koru repertuārā arī Latvijā, un 1990. gadā korāliskā tēvreize korim a cappella vēlreiz kļuva par visas latviešu tautas atkalapvienotāju XX Dziesmusvētku izskaņā.
Pateicoties Lūcijas Garūtas fonda darbībai, kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņota Eiropas valstīs, Japānā, Kanādā un ASV. 2003. gada 23. decembrī kantāti un "Meditāciju ērģelēm" Christ Shinagawa baznīcā Tokijā atskaņoja koris "Zemene" diriģenta Masahito Osadas vadībā, tenors Jasuharu Fukišima, baritons Džefrijs D. Tremblijs un Miki Asai pie ērģelēm.
2006. gada 6. maijā kantāte skan Ķīlē, Vācijā – St. Nikolai Kirche. To atskaņo Rachmaninow Chor Kiel (Vācija). Diriģents Gunters Štrotmanis (Gunther Strothman, Vācija).Solisti un ērģelnieks ir uzaicināti no Latvijas: Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis un Aivars Kalējs. 1988. gada aprīlī – I.Pētersons, A.Krancmanis un A.Kalējs, kopā ar kamerkori Ave Sol un diriģentu Imantu Kokaru, bija pirmie, kuri pēc 44 gadiem Latvijā atkal atskaņoja Kantāti. 2008. gada 1. augustā Rachmaninow Chor Kiel (Vācija) kantāti dzied Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā Rīgā.
Kopš 2002. gada notiek Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss. 2012. gadā, atzīmējot dzejnieka Andreja Eglīša 100. un Lūcijas Garūtas 110. dzimšanas dienu, notiek virkne nozīmīgu kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojumu.
2012. gadā izdota jauna kantātes Latviešu lūgšana Dievam "Dievs, Tava zeme deg!" redakcija. Tā ietver kantātes notis, kantātes teksta parindeņus angļu, franču, itāļu, japāņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā. Palīgs – CD ar latviešu valodas izrunas ierakstu.
Kantāte ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Lūcijas Garūtas skaņdarbu kvantitatīvais pamats ir dziesmas, kuru skaits tuvojas diviem simtiem. Apmēram pusei no dziesmām tekstus rakstījusi komponiste pati. Nozīmīgas ir latviešu tautasdziesmu apdares klavierēm, solo balsij ar klavierēm, ansambļiem. Būtiska vieta Lūcijas Garūtas daiļradē ir klaviermūzikai, kuras pirmā interprete bijusi viņa pati, sākot no miniatūrām un beidzot ar izvērstas formas darbiem.
Romantiskā mūzikas satura interpretācija, pieeja folkloras elementu lietojumam, tieksme izteikties programmatiskas mūzikas tēlos un klasisko izteiksmes līdzekļu robežās vieno Lūciju Garūtu ar viņas laikabiedru Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Pētera Barisona, Ādolfa Skultes un Jāņa Ķepīša daiļradi. Lūcijas Garūtas daiļradē ir divas mūzikas izteiksmes ziņā atšķirīgas mūzikas tēlu grupas. Komponistes agrīnajā daiļrades posmā dominē intonāciju un harmoniskās valodas ziņā piesātināta muzikālā izteiksme ("Zem dzīvības koka", "Sonāte fantāzija" u.c.), savukārt vēlīnajā – ļoti vienkāršs, diatonisks skaņuraksts ("Pavasars nāk", "Nāru dziesma", "Dzimtene pavasarī" u.c.).
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Lūcija Garūta, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.