Krona Slimība

Pie slimības simptomiem var pieskaitīt vēdersāpes, caureju (var būt asiņaina, ja iekaisums ir smags), drudzi un svara zudumu. Citas komplikācijas var rasties ārpus gremošanas orgānu sistēmas, piemēram, anēmija, ādas izsitumi, artrīts, acs iekaisums un nogurums. Parasti notiek arī zarnu obstrukcija, tiem, kas slimo ar šo slimību, ir arī lielāks risks saslimt ar zarnu vēzi.

Pašlaik nav tādu medikamentu vai ķirurģisko procedūru, ar ko varētu izārstēt Krona slimību. Svarīga ārstēšanas daļa ir smēķēšanas atmešana (ja tiek smēķēts). Katrs piektais ar Krona slimību slimais cilvēks tiek hospitalizēts ik gadu, pusei no viņiem nākamo desmit gadu laikā nepieciešama operācija. Tiek ieteikts operācijas veikt pēc iespējas mazāk. Tāpat ir ieteicams ik pēc pāris gadiem pēc saslimšanas veikt zarnu vēža pārbaudi ar kolonoskopiju.

Krona slimība skar apmēram 3,2 cilvēkus uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā un Ziemeļamerikā. Āfrikā un Āzijā šī ir mazāk izplatīta slimība. Tā jau vēsturiski bijusi izplatītāka vairāk attīstītākajā pasaules daļā. Tomēr arī jaunattīstības valstīs kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir palielinājies saslimušo skaits. 2010. gadā no iekaisīgu zarnu slimībām pasaulē bija 35 tūkstoši mirušo; tiem, kas saslimuši ar Krona slimību, bija nedaudz samazinājies dzīves ilgums. Krona slimība sāk parādīties pusaudžu vecumā un tiem, kas ir 20—30 gadus veci, tomēr saslimšana var notikt jebkurā vecumā. Slimība vienādi skar vīriešus un sievietes. Slimība nosaukta gastroenterologa Barila Bernarda Krona vārdā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krona slimība.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Dermatologs.lv informācija
• Vesels.lv informācija Arhivēts 2015. gada 19. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l