Kontras
Kontras (spāņu: Contras, no vārda contra-revolucionario jeb kontrrevolucionārs) bija kopējs nosaukums labējām ASV finansētām un sagatavotām pretošanās grupām, kas bija aktīvas Nikaragvā no 1979.
gada līdz pat 1990. gadu pirmajai pusei un cīnījās pret Nacionālās atjaunošanas valdības huntu (1979.—1984.) un vēlāk arī pret 1984. gadā demokrātiski ievēlēto valdību (1984.—1990.). Pretošonās grupu vidū pēc skaita un ietekmes īpaši izcēlās Nikaragvas demokrātiskie spēki (NDS). 1987. gadā visu kontru darbība tika apvienota zem vienas jumta organizācijas — "Nikaragvas pretošanās". Finansiālu un organizatorisku atbalstu kontrām sniedza Amerikas Savienotās Valstis.
| Kontras Contras (spāņu) | |
|---|---|
 Kontru kaujinieki 1987. gadā | |
| Active | 1979. gads — 1990. gads |
| Valsts |  Nikaragva |
| Tips | Militāra organizācija |
| Sabiedrotie |  ASV |
| Pretinieki |  FSLN |
Kontras radās 1979. gadā, kad Nikaragvā notika revolūcija, tika gāzta Anastasio Somosas Devajles diktatūra un pie varas nāca kreisā antiamerikāniski noskaņotā Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte (FSLN) jeb sandīnisti, kas izveidoja Nacionālās atbrīvošanas valdības huntu. Amerikas Savienotās Valstis nevēlējās, lai Centrālamerikā būtu vēl kāda Kubai un Padomju Savienībai draudzīga valsts. Arī dabas resursu aizsargāšana un pārņemšana valsts īpašumā, ko īstenoja sandīnisti, traucētu ASV investoriem. 1979. gadā ASV uzsāka apmācīt kontras. Tās tika radītas, lai partizānu karā cīnītos pret sandīnistu valdību. Kontras galvenokārt bija bijušie Nikaragvas Nacionālās gvardes karavīri. Tās arī nebija mazāk brutālas un tika nosodītas par civiliedzīvotāju slepkavošanu, spīdzināšanu un izvarošanu. ASV prezidents Ronalds Reigans kontras nosaucis par "morāliem ASV tēvu-dibinātāju līdziniekiem". 1985. gadā Reigans noteica tirdzniecības embargo Nikaragvai kā sodu par sandīnistu "agresīvajām darbībām Centrālamerikā".
1984. gadā notika demokrātiskas vēlēšanas, kurās, iegūstot 67% balsu, uzvarēja FSLN, kura tagad bija kļuvusi par politisko partiju, un Danjels Ortega kļuva par prezidentu. Starptautiskie novērotāji atzina, ka vēlēšanas notikušas godīgi. Kontru karš turpinājās pret nu jau demokrātiski ievēlēto valdību līdz Irānas-kontru skandāls lika Reiganam pārtraukt to finansēšanu. 1989. gadā Hondurasā notika sarunas un tika nolemts, ka 1989. gada 5. decembrī kontras tiks demobilizētas. 1990. gada vēlēšanās FSLN zaudēja ASV finansētajai Nacionālajai Opozīcijas Savienībai, atpaliekot par 14,4%. Par prezidenti kļuva Violeta Čamorro un kontru darbība izbeidzās pilnībā.
Skatīt arī
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kontras (Nikaragva) |
Atsauces
 | Šis ar Nikaragvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Kontras, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.