Jānis Bordāns: Latviešu jurists, politiķis
Jānis Bordāns (dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos) ir latviešu advokāts un politiķis, bijušais Latvijas tieslietu ministrs (2012—2014; 2019—2022) un Ministru prezidenta biedrs.
gads">1967. gada 21. jūnijā Balvos) ir latviešu advokāts un politiķis, bijušais Latvijas tieslietu ministrs (2012—2014; 2019—2022) un Ministru prezidenta biedrs. Bijis vairāku politisko partiju biedrs, 2014. gadā izveidoja partiju "Konservatīvie" (iepriekš Jaunā konservatīvā partija) un kļuva par tās līderi, no tās saraksta ievēlēts 13. Saeimā. Pēc neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās pārtraucis aktīvu politisko darbību.
| Jānis Bordāns | |
|---|---|
.jpg) Jānis Bordāns 2018. gadā | |
| Latvijas Republikas tieslietu ministrs | |
| Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Dzintars Rasnačs |
| Pēctecis | Inese Lībiņa-Egnere |
| Amatā 2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 22. janvāris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Gaidis Bērziņš |
| Pēctecis | Baiba Broka |
| 13. Saeimas deputāts | |
| Amatā 2018. gada 6. novembris — 2019. gada 31. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs | |
| Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Arvils Ašeradens |
| 5. Saeimas deputāts | |
| Amatā 1994. gada 5. oktobris — 1995. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| | |
| Dzimšanas dati | 1967. gada 21. jūnijā Balvi, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo | Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš (1993—?) Pilsoniskā savienība (?—2011) Nacionālā apvienība (2012—2013) Konservatīvie (kopš 2014) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ingeborga Bordāne |
| Bērni | trīs dēli |
| Profesija | advokāts |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Biogrāfija
Jānis Bordāns ir dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos.
Izglītība
Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 39. vidusskolā, ko beidzis 1985. gadā. 1992. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar grādu tiesību zinātnēs. J. Bordāns pārvalda latviešu, angļu un krievu valodu.
Darba gaitas
No 1990. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, darbojies Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā (1992—1993). No 1993. līdz 1996. gadam strādājis Maijas Sibillas Blaubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu.
Vēlāk līdz 1996. gadam J. Bordāns bija Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. 1996. gada bija māceklis Londonas juridiskajā birojā "Linklaters & Paines". Kopš 1996. gada ir zvērināts advokāts.
Privātā dzīve
Kopš 1990. gada precējies ar Ingeborgu Bordāni. Abu laulībā dzimuši trīs dēli. Aizraujas ar austrumu cīņām.
Politiskā darbība
J. Bordāns aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.
1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Latvijas Ceļš" saraksta, taču netika ievēlēts. 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu" uz aptuveni gadu Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma izglītības ministra amatu. Neveiksmīgi kandidējis no "Latvijas Ceļa" saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.
Pēc vairākiem gadiem atgriezās politikā, kad neveiksmīgi kandidēja 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta (viņš bija "Vienotības" sastāvā esošās partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs). 2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju. 2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta. Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā. 2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā, lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs. 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.
2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Visu Latvijai", veidojot "Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK". Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā "Demokrātiskie patrioti", 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no šīs biedrības valdes locekļa amata. Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju; tomēr Bordāna izslēgšana no partijas sakrita ar laiku, kad viņš iesniedza likuma izmaiņu priekšlikumu, nosakot valsts amatpersonas statusu maksātnespejas administratoriem, kas bija nelabvēlīgi šīs partijas atbalstītājiem. 2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības "Demokrātiskie patrioti", vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.
2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi. No tās saraksta kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru. 2017. gadā ievēlēts Rīgas domē, bet 13. Saeimas vēlēšanās atkal bija Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderis un Ministru Prezidenta amata kandidāts un tika ievēlēts 13. Saeimā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 7. novembrī J. Bordānu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei. Bordāns pēc vēlēšanām paziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija nepiedalīsies valdības veidošanā, ja tajā būs arī Zaļo un Zemnieku savienība, taču citi potenciālie koalīcijas partneri vēlējās veidot plašāku koalīciju, tajā iekļaujot arī ZZS. 14. novembrī "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība izstājās no valdības veidošanas sarunām, un vēlāk tajā pašā dienā J. Bordāns informēja Valsts prezidentu, ka nevar iegūt Saeimas vairākuma atbalstu. 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Bordāns tajā ieņēma tieslietu ministra amatu, kā arī kļuva par Ministru prezidenta biedru.
2022. gadā J. Bordāns kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Eglītis.
Atsauces
Ārējās saites
- CVK profils Arhivēts 2016. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.
- CV Tieslietu ministrijas mājaslapā Arhivēts 2013. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- CV Ministru kabineta mājaslapā
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Gaidis Bērziņš Dzintars Rasnačs | Latvijas tieslietu ministrs 2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 22. janvāris 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris | Pēctecis: Baiba Broka Inese Lībiņa-Egnere |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Jānis Bordāns, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.