Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888.
gads Latvijā">1888. gada 18. līdz 21. jūnijam Rīgas esplanādē. Kopkori veidoja 2618 dziedātāji, pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales.
Svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrības rīcības komisija Frīdriha Grosvalda vadībā. Virsdiriģenti bija Indriķis Zīle, Jurjānu Andrejs, Vīgneru Ernests un goda virsdiriģents Jānis Bētiņš. Konkursā par jaunām dziesmām vīru korim par labākajām atzina Oskara Šepska un Jurjānu Andreja dziesmas. Bez tradicionālajiem garīgās un laicīgās kora mūzikas koncertiem bija arī instrumentālais koncerts.
Visus trīs koncertus kopā noklausījās ap 40 000 apmeklētāju. Laicīgās mūzikas daļā cita starpā dziedāja Dāvida Cimzes "Div' dūjiņas gaisā skrēja", Ernesta Vīgnera "Strauja upe" un "Kā Daugava vaida", Jāņa Cimzes "Krauklīts sēž ozolā", Jurjānu Andreja "Tēvijai".
Arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis III Dziesmu svētku ēkas vietu izraudzījās Esplanādes laukumā, tagadējās Latvijas Mākslas akadēmijas vietā. Tās platība bija 100 000 kvadrātpēdas, kam klāt nāca sētas iežogots 35 pēdas plats ārpagalms. Jumts balstījās uz 160 koka stabiem, kas reizē sadalīja telpu jomos, galveno fasādi rotāja 4 dzeguļoti torniši ar tajos iebūvētām biļešu kasēm. Pakāpeniskā koru estrāde spēja uzņemt 3000 dziedātājus, kam pretim uz dēļu grīdas bija ierīkotas 15 000 sēdvietas un 5000 stāvvietas. Galvenos būvdarbus izsolīja laikrakstos, un par 7500 rbļ. tos saņēma būvuzņēmējs Kārkliņš, bet ēkas dekorēšanu veica Baumaņa biroja darbinieks Konstantīns Pēkšēns. Kopā ar apgaismošanu dekorēšana izmaksājusi ap 1000 rbļ., tā ka kopīgie svētku celtnes izdevumi sasniedza gadrīz 9 tūkstošus rubļu vai apmēram pusi no visiem svētku izdevumiem.
1888. gada dziesmu svētkos tautas tērpi vairs nebija gluži retums, īpaši tos varēja redzēt Lejaskurzemes koros, kuru dziedātājas, "Rīgas kungu" spriedumos daudz neklausīdamās, ieradās svētkos ar dārgumiem, izceltiem no mātes vai vecmāmuļas tīnes dibena, tāpat interesantos, tikai retos mūža brīžos rādāmos tērpos bija ģērbušās dažu citu novadu koristes, un tieši šīs drošinieces bija tās, kas senās tradīcijas iznēsāja līdz pat brīdim, kad tautas tērpu jautājums jau bija izpētīts pamatīgi.
18. jūnijā dziesmusvētku kori sapulcējās pie Rīgas Latviešu biedrības nama un, neraugoties uz lietu, devās īsā gājienā uz svētkiem uzcelto ēku Esplanādes laukumā. Daudzi namsaimnieki pie savām mājām bija izkāruši karogus. Kā to romānā "Rīga" attēlojis Augusts Deglavs, arī ebreju veikalnieki "par varu gribēja būt tautieši un patrioti" un svētku laikā izgreznoja veikalu skatlogus ar karodziņiem un plakātiem. Svētku ēkā RLB priekšnieks Grosvalds savā atklāšanas runā teica: "Kad jautājam, kas vienoja jūsu neskaitāmos pulkus, kas vieno šinī svētku brīdī mūs visus, tad bez šaubības jāatzīst par vienošanas līdzekli Latvju dziesmas un dziesmu cienīšana. Šis mūsu mantojums pārgājis no cilšu ciltīm uz mums, pārdzīvojis gadu simteņus un pārdzīvos tāpat vēl gadu simteņus un tūkstošus, ja tikai radīsies un gadīsies šā dārgā mantojuma cienīgi mantinieki, kas viņu lieto ne tikai sevim un citiem par labu, bet pašu mantojumu vairo, kuplina un izglīto."
III Dziesmu svētku programmā bija šādi pasākumi:
Jauktos korus sākumā diriģēja Indriķis Zīle, bet vīru korus Vīgneru Ernests.
Tajās piedalījās 30 kori, apbalvojumus saņēma 14 kori:
Pēc svētku gājiena uz Rīgas pili 20. jūnijā desmitos vakarā svētku ēkā Esplanādē sākās svētku goda mielasts, kurā piedalījās kā svētku rīkotāji un aicinātie viesi, tā visi citi, kas bija samaksājuši mielastam paredzētās 125 kapeikas. Vidzemes gubernators Zinovjevs savā apsveikuma runā izcēla jau notikušās un vēl gaidāmās administratīvās pārmaiņas, kas iezīmēja pārkrievošanas pastiprināšanos. Aleksandrs Vēbers savā runā par dziesmu svētku panākumu galveno iemeslu izcēla lielo vienprātību, kas vadījusi un vienojusi tautu. Runām sekoja apdziedāšanās, ko bija inscenējis Vīgneru Ernests ar "barvedēm" Daci Akmentiņu un Maiju Brigaderi, kas bija galvenās dziesmu teicējas.
Pēc vokāli instrumentālās mūzikas koncerta uz balli ieradās ap 6000 viesu. Svētku ēku rotāja pieci lieli lukturi ar 40 lampām katrā, tā ka ballē "bijis gaišs kā gaišākajā dienā". Pēc pusnakts sākusies jauna apdziedāšanās, izmantojot ir parastās dzīru, ir Jāņa meldijas. Sievu un meitu lielā daļa bijusi tautas tērpos, kamēr vīru vidū tēvu brūno svārku un caunu cepuru vēl bijis maz. Šīs balles laikā izdalītas arī koriem piešķirtās balvas. Sarīkojums beidzies tikai "labi rīta pusē", kad svētku rīkotājs Grosvalds bija pabeidzis pēdējo runu, novēlēdams satikties drīz nākamajos dziesmu svētkos. Pēc Lautenbaha-Jūsmiņa apraksta "karogs pēc karoga kļuva ņemts no savas lepnās vietas un, beidzamo reizi caur šo mīlīgo svētku namu nests, nozuda mūsu acīm, kas nu drusku sēri lūkojās; tomēr arī jautri un sirsnīgi šķīrās visi, mierināti caur uzkurto cerību: uz atkal redzēšanos!".
Cildenus vērtējumus par III dziesmu svētkiem ievietoja Kažoku Dāvis laikrakstā "Balss", kas svētkus salīdzināja ar spožu meteoru, kas atstājis aiz sevis tik daudzpusīgus iespaidus, ka "pirmā brīdī tie nemaz nav sakārtojami mūsu prātā." Kāds somu žurnālists raksturoja latviešus kā dziedātāju tautu par excellence, atzīdams, ka tik spožus svētkus, kā nule redzētos, spēj sarīkot tikai latvieši. Savukārt krievu avīze "Rižskij Vestņik", izsacīdama komplimentu par latviešu biedrību "pienācīgo nodošanos mākslai" un "no sirds dziļumiem līdzi juzdama" darbam, ko tās veic mūzikas kopšanā, tomēr "nesaredzēja iemesla, kāpēc šai gadījumā būtu jāplātās vēl ar tādām lietām, kā ar nacionālo patstāvību, nacionāliem uzdevumiem u. t.l., kā to darījusi latviešu prese". Igauņu avīze "Olviks" izteica atzinību, ka latviešu dziesmu svētki "kā pavasara lietus augiem, (arī) kaimiņiem nesīs jaunu atspirdzinājumu un dzīvības spēku". Rīgas vācu avīze "Rigasche Rundschau" rakstīja "Kas ievēro beidzamās dienas ar viņu priekiem un gavilēm, tam būs jāliecina, ka dziedamie svētki savienojuši tādā mērā, kā nekad vēl latviešu tautas spēkus vienā ugunskurā, no kura stari droši atspīdēs arī tālumā."
Svētkos novērotās tautiskās kustības vadoņu ārišķības ar humoru izsmēja teātra režisors Ādolfs Alunāns darbā "Atskaņas no III latviešu dziedāšanas svētkiem, vai jautri dzejolīši no Dobelnieka" un advokāts Jānis Pliekšāns ar pseidonīmu Jasēnu Pliksis rakstā "Apdziedāšanās dziesmas III vispārējiem latvju dziesmu svētkiem".
(1) Aduliena; diriģents P. Ošiņš (2) Aizkraukle; P. Baldaus (3) Allaži; T. Kronbergs (4) Bilstiņi; V. Zilbers (5) Carnikava; Bebru J. (6) Cēsis; Košu K. (7) Dikļi; P. Tīliks (8) Dole; Sesku J. (9) Druviena; J. Kalniņš (10) Dzērbene; K. Preiss (11) Ērgļi; K. Rasiņš (12) Ēvele; J. Gaiķis (13) Ikšķile; M. Kortāns (14) Jaungulbene; K. Ezernieks (15) Jaunpils (Zaube); A. Tomsons (16) Jaunrauna; J. Dzirkalis (17) Koknese; J. Ozols (18) Kraukļi; J. Gubens (19—20) Lazdona; J. Geistards, K. Pētersons (21) Lēdurga; G. Moors (22) Lielvārde; J. Neilands (23) Liezere; J. Rozītis (24) Limbaži; K. Osis (25) Lubāna; Ā. Karlsons (26) Ļaudona; Riekstiņu J. (27) Ļaudona-Odziena; K. Aigars (28) Mālpils; P. Balgalvis (29) Matīši; K. Stakle (30—31) Meņģele; J. Riekstiņš, M. Spriņģis (32—33) Nītaure; J.Zalcmanis (34) Pabaži; V. Ratnieks (35) Piņķi; E. Saržants (36) Plātere-Āderkaši; A. Benjamiņš (37) Prauliena; H. Kaminskis (38) Ranka; K. Ērmanis (39) Rozbeķi-Rucka; V. Cipsts (40) Rubene; J. Ozoliņš (41) Rūjiena; J. Krauze (42) Saikava; J. Ozols (43) Salaspils; A. Bokše (44—45) Sigulda; K Saulītis, J. Lapsiņš (46) Skujene; P. Olte (47—48) Smiltene; O. Ābele (49) Straupe; D. Garklāvs (50) Stukmaņi (Pļaviņas); J. Pētersons (51) Suntaži; R. Apmanis (52) Tirza; Dzelzkalnu K. (53) Trikāta; O. Berkaus (54) Valmiera; M. Gerliņš (55) Vecpiebalga; J. Kornets (56) Vestiena; F. Grīviņš (57) Vietalva; Kalniņu J. (58) Vilzēni; F. Kugge (59) Viskaļi; Augustu M.
(1) Degole; F. Sieriņš (2) Dundaga; J. Dreibergs (3) Kursīši; T. Niedre (4) Lielezere; J. Paļevičs (5—6) Liepāja; J. Koškins (7) Rāva; A. Jansons (8) Ventenieki J. Grīnberģis.
(1) Bauska; J. Kronbergs (2) Bērzmuiža; K. Cieruls (3) Bramberga; J. Valdmanis (4) Biksti; K. Ceronis (5) Dignāja; J. Vaivariņš (6) Dobele; Purmaļu E. (7) Džūkste; T. Veidemanis (8) Ērberģe; J. Orle (9) Grenči; J. Veitholds (10—11) Irlava; J. Vītiņš, J. Kade (12) Jaunplatone; Ģ. Kreicbergs (13) Jēkabpils; J. Biks (14) Jelgava; Vējiņu J. (15) Mežotne; M. Lazdiņš (16) Misa; O. Ķirsteins (17) Mūrmuiža; D. Auniņš (18) Ozolnieki; F. Ozoliņš (19) Pētertāle; J. Skurbe (20) Pūre; Filholdu R. (21) Rundāle; J. Rozenbergs (22) Sauka; J. Dauge (23) Sece; M. Žurevskis (24) Sērene; A. Baltzaris (25) Sēlpils; J. Druja (26) Sesava; J. Laivenieks (27) Stelpe; M. Dūre (28) Tukums; T. Dikmanis (29) Ūziņi; R. Vulfs (30) Valle; M. Grīnbergs (31) Vecmokas; Simsonu F. (32) Vecmuiža; A. Speķķe (33) Zaļenieki; Purmaļu V. L.
(1) Gostiņi; Steinberģu J. (2) Krustpils; P. Apsēns.
(1) Debesbraukšanas pareizticīgo draudzes koris; Ā. Lokmanis (2) Jonatāna biedrības koris; Freimaņu E. (3) Latviešu dziedāšanas biedrības koris; B. Lubaus (4) Pērkona koris; Aizkārkliņu V. (5) Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības koris; Straumes J. (6) Rīgas latviešu koris; O. Šepskis (7) Trīsvienības draudzes koris; P. Podnieks (8) Valtera koris; M. Lūkins (9—10) Ziedoņa palīdzības biedrības vīru un jauktais koris; Steinīšu J.
Bez tam svētkos piedalījās arī (1) Pēterpils latviešu koris; P. Krams, (2) Pleskavas latviešu koris; A. Kampe (3) Maskavas latviešu koris; J. Rumpēters un atsevišķo dziedātāju grupa.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.