Geiša (japāņu: 芸者) tradicionāli ir japāņu sieviete-izklaidētāja un laika kavētāja, kura ir skolota tradicionālajās japāņu mākslās, tostarp mūzikā, dziedāšanā un dejošanā, kā arī prot vadīt tējas ceremoniju un pieprot samisena spēli.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Geiša" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Geišas arī iesaista savus klientus vieglās sarunās.
"Geiša", tieši tulkojot no japāņu valodas nozīmē "mākslinieks" jeb "mākslas cilvēks". Vēl viens Japānā lietots termins ir Geiko (japāņu: 芸子). Šis vārds nācis no Kioto dialekta un tā tiek sauktas pilntiesīgās Kioto hanamači geišas. Vārds geiko tiek arī plaši izmantots Kansai reģionā, lai izšķirtu geišas, kas ir skolotas tradicionālajās mākslās no onsen geišām, kuras patiesībā ir prostitūtas, kas kooptējušas jēdzienu "geiša". Prostitūtas no īstām geišām var viegli atšķirt pateicoties sasietai lentei, jeb obi, kas ir uzsiets kimono priekšpusē - īstās geišas obi sien aizmugurē. Geišām sarežģītajā ģērbšanās procesā parasti palīdz profesionāls palīgs un pat tad tas var aizņemt vairāk nekā stundu. Prostitūtām nācās noņemt obi vairākas reizes dienā, tādēļ tas tika siets priekšā, lai to būtu viegli noņemt, un izmantotais mezgls arī bija daudz vienkāršāks.
Geišas mācekles tiek sauktas par maiko - tieši tulkojot "dejas bērns" vai "dejojoša meitenīte". Par maiko kļūst aptuveni no 15 gadu vecuma un mācību ilgums pie geišas ilgst 5 gadus. Kad pieredzējusi geiša ņem jauno meiteni savā apmācībā, viņām tiek noturēta ceremonija un tad pieredzes bagātā geiša kļūst par meitenes vecāko māsu. Vecākās māsas pienākums ir ievest jauno meiteni sabiedrībā, iepazīstināt ar savu klientu pulku, mācīt uzvesties un teorētiskās zināšanas, kuras meitene apguvusi skolā, beidzot izmantot dzīvē.
Tējas ceremonija geišas apmācībā ieņem ļoti svarīgu vietu. Bieži vien viesības arī sākas ar īsu tējas ceremoniju.
Tēju pagatavo no pulverī saberztām lapām, tās uzputo vārītā ūdenī līdz putainam zaļam maisījumam sauktam par maču. Tējas ceremoniju vada viens vai divi cilvēki, kuri sēž viesu priekšā un pagatavo tēju ar ļoti tradicionāliem paņēmieniem, izmantojot skaistas tases un bambusa slotiņas.
Arī viesi piedalās ceremonijā, jo viņiem ir jāprot pareizi baudīt tēju. Tas nenozīmē vienkārši notupties un padzert tēju. Tēju visi dzer no vienas tases. Kad tase nonāk pie jums, no sākuma ir jāaplūko zīmējums, kurš rotā tasi. Tad jums jāpasaka kompliments par šo daiļo tasītes greznojumu. Tikai pēc komplimenta jūs varat baudīt tēju. Pēc tējas baudīšanas noteikti pirms dot tasīti tālāk, ir ar salveti (par kurām būs parūpējušies ceremonijas vadītāji), jānoslauka tā vieta, kur pieskārušās jūsu lūpas. Tējas ceremonija vairāk līdzinās dejai vai pat meditācijai, kura notiek tupot uz ceļiem.
No visām geišu mākslām deja ir visiecienītākā. Tikai visskaistākajām un daudzsološākajām geišām iesaka tajā specializēties. Tradīciju ziņā tikai tējas ceremonija ir bagātāka ar tradīcijām. Dejas skola ir izveidojusies no kabuki teātra. Dejas laikā sejai ir jābūt pavisam neizteiksmīgai, atdarinot teātra masku. Parasti katra deja ir vesels stāsts, un geiša ar dejas palīdzību to izstāsta. Geišām katru gadu notiek deju festivāli, kuros piedalās labākās dejotājas.
Geišas zina ļoti daudz un dažādus dziesmu veidus. Visizplatītākie no tiem ir balādes. Balādes ir gari gabali no kabuki teātriem, kuros tiek izstāstīts kāds notikums. Otrs populārākais ir muzikālie dzejoļi. Tiem vairs nav tik nopietns saturs kā balādēm - tas ir vienkāršs, īss dzejolis, kuru dzied. Dziedāšanas īpatnība ir tāda, ka tradicionālajā japāņu dziedāšanā ir daudz trallināšanas un dziedāts tiek dziļi rīklē, skaņa nāk no deguna nevis mutes.
Samisena spēlē specializēties iesaka geišu māceklēm, no kurām nesanāks dejotājas. Tas ir kā spriedums - ja skolotāja iesaka specializēties samisena spēlēšanā, tad šī topošā geiša nekad nebūs dejotāja. Bet ir zināms, ka populārākas kļūst tieši geišas — dejotājas.
Samisenu jāmāk spēlēt visām geišām. Tas ir japāņu mūzikas instruments ar trīs stīgām. To spēlē ar plektru, kas veidota no ziloņkaula. Samisena spēle ir diezgan sarežģīta un problēmas sagādā arī tas, ka samisens ir jāspēlē ļoti graciozi.
Bez samisena geišas mācās spēlēt arī citus mūzikas instrumentus.
Geišas apģērbs parasti ir trīs kārtās. Tās ir:
Geišas mācekles pirmo frizūru sauc par sašķelto persiku. Mācekle sākumā vienmēr ļoti lepojas ar savu frizūru, bet to saglabāt, tāpat kā pārējās geišas frizūras, ir grūti. Meitenēm ir jāguļ uz īpašiem spilveniem, kuri atbalsta tikai kakla daļu. Mācekles frizūrā tiek iepīts krāsains lakatiņš, kuru nomaina pret sarkanas krāsas lakatiņu, kad māceklei ir bijusi Midzuages ceremonija. Mācekles savas frizūras grezno ar skaistām ķemmēm un ziediem, savukārt geišu frizūras ir daudz vienkāršākas un sprādzes geišas atļaujas tikai tad, ja ir jāvada tējas ceremonija.
Geišas grims ir ļoti sarežģīts un tradīcijām bagāts. Piemēram, geišu mācekles krāso sārtus vaigus un spilgti sarkanas lūpas, bet geišas vaigus netonē nemaz un izvēlas diezgan neuzkrītošas lūpu krāsas. Uzsvars ir uz melnajām līnijām ap acīm, jo tās ļoti kontrastē ar balto seju. Kad geiša uzliek balto grimu, viņa gar matu zonu atstāj nenokrāsotu līniju un uz kakla ir tradicionālais nenokrāsotais trīsstūris — japāņi uzskata, ka tieši kakls ir visskaistākā ķermeņa daļa, tāpēc arī kimono aizmugurē ir liels kakla izgriezums. Geišas gados vairs balto grimu nelieto - tā ir jaunības privilēģija.
Geišas dzīvē gan ir viena ceremonija, kura nav nemaz tik nevainīga, bet bez kuras par īstu geišu nevar kļūt. Tā ir nevainības zaudēšana. Geišas nevainību sauc par Midzuagi un par šo Midzuagi tiek rīkotas izsoles. Gala rezultātā nevainīgo geišu iegūst vīrietis, kurš samaksā vislielāko naudas summu, vienlaicīgi kļūstot par šīs geišas Midzuages aizbildni. Tas gan viņam nedod nekādas tiesības un par savu samaksāto naudu viņš neko vairāk par vienu nakti neiegūst. Interesants ir veids, kādā Midzuages izsolītāja piedāvā vīriešiem sacensties. Tiek saceptas speciālas kūciņas Ekubo. Tās darina no rīsiem un kūciņām vidū ir sarkans dekorējums. Tad geiša šīs kūciņas dāvina katram vīrietim, kurš viņasprāt ir ieinteresēts viņas Midzuagē.
Sievas neuzskata, ka geišas apdraudētu laulību. Viņas parasti zina, pie kurām geišām ciemojas viņu vīri. Sievas ciena geišas un vēl vairāk - sieva var palūgt geišu, lai viņa vīru par kaut ko pārliecina, ja sieva pati to nespēj.
Hacumomo Mičidzono Mamekiči, Hacumijo Šidzue, Mameha Naocu, Mamecuki Takadzura, Sajuri Ičivari, Kanako Kadzujo, Korina Tomidzuru, Idzuko Kacue, Raiha Ičimicu, Kacumijo Jukijo.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Geiša, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.