Gauleiters

Vācu vārds Leiter nozīmē vadītājs, bet Gau nozīmē apgabals. Pēdējais vārds nāk no seniem laikiem un ir sava veida arhaisms vācu valodā, kurš cēlies no franku apzīmējuma Gaugraf (tieši tulkojot grāfs, kuram pieder noteiktais Gau). Gau bija arī Trešā Reiha reģionu apzīmējums tā pastāvēšanas laikā.

Pirmo reizi šīs amats parādījās 1925. gadā, kad tika oficiāli atjaunota NSDAP darbība, kura bija aizliegta pēc neveiksmīgā Alus puča 1923. gadā. Līdz ar partijas reorganizāciju sākotnēji gauleiters parādījās kā amats NSDAP, bet nedaudz vēlāk (tai pašā 1925. gadā) tika padarīta par NSDAP paramilitāro pakāpi. Gauleiters NSDAP hierarhijā bija otrā augstākā pakāpe, kura sekoja Reihsleitera pakāpei . Zemāka pakāpe par to bija Stellvertreter-Gauleiter, kas bija gauleitera vietnieks (šī pakāpe pastāvēja līdz 1938. gadam). Gauleitera pakāpe tika apzīmēta ar divām ozollapām uz zīmotnēm, bet tā vietnieka — ar vienu ozollapu.

Gauleitera pienākumos ietilpa partijas pārstāvēšana, organizēšana, vadīšana noteiktajā apgabalā. Pēc NSDAP nākšanas pie varas notika citu partiju aizliegšana un izslēgšana no politiskās dzīves aprites. Pakāpeniski izveidojās unitāra valsts, kur NSDAP iekļāvās valstī kā tās sastāvdaļa. Lielākā daļa gauleiteru ieguva plašas pilnvaras savos apgabalos, kuras ļāva realizēt politisko varu.