Ekonomiskā krīze (grieķu: κρίσις (krisis) — 'izšķirošs pagrieziens, risinājums') ir nozīmīga saimniecības attīstības cikla fāze.
Tā seko pēc uzplaukuma posma, un to raksturo patēriņa krišanās, peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās. Krīzes laikā ražošanas un pakalpojumu apjoms samazinās, daudzi uzņēmumi kļūst pelnītnespējīgi un bankrotē, palielinās bezdarbs. Pēc krīzes seko depresijas fāze. Mūsdienās attīstītās pasaules valstīs ekonomiskās svārstības ievērojami atšķiras no postošās 1930. gadu pasaules ekonomiskās krīzes un tai sekojošām fāzēm. Tā kā tiek veikti valsts un lielo uzņēmumu apvienību pretpasākumi, mūsdienas ekonomiskās krīzes noris daudz vieglāk, ir samazinājies krīzes perioda ilgums. Sabiedrībā ekonomiskā krīze visbiežāk tiek saistīta ar apstākļu pasliktināšanos, lejupslīdi, sabrukumu vai kādu citu apzīmējumu ar negatīvu pieskaņu.
Galvenie rādītāji, kas norāda uz tautsaimniecības nestabilitāti un iespējamo krīzi, ir šādi:
Jo vairāki rādītāji ir negatīvi, liecina par nestabilitāti vai nemitīgi pazeminās, jo pastāv lielāka iespējamība, ka valstī būs ekonomiskā krīze un ka tā būs ilgstoša un grūtāk pārvarama.
Latvijā 2007. gada sākumā 7 no šiem 11 rādītājiem liecināja par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos — kas bija pietiekami daudz, lai izvērstos finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010).
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ekonomiskā krīze, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.