Dzelzs krusts (vācu: Eisernes Kreuz, saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.
gadā nodibināja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III, lai apbalvotu militārpersonas par nopelniem Napoleona karos. Dzelzs krustu nepasniedza par nopelniem miera laikos un tas vairākkārt tika atjaunots sakarā ar Vācijas iesaistīšanos plašās militārās kampaņās — 1870. gadā (Francijas—Prūsijas karš), 1914. gadā (Pirmais pasaules karš) un 1939. gadā (Otrais pasaules karš).
Līdz pat Otrajam pasaules karam Dzelzs krustam bija trīs pakāpes:
Otrā pasaules kara laikā papildus iepriekš nosauktajām nāca klāt Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, ar kuru varēja apbalvot, ja militārpersona bija jau apbalvota ar Dzelzs krusta I pakāpi. Šai Dzelzs krustam piederīgajai pakāpei bija piecas šķiras. Otrā pasaules kara laikā ar Dzelzs krustu tika apbalvotas arī vairākas civilpersonas.
Vienlaikus Dzelzs krusts, ko saistīja ar Teitoņu ordeni, bija vācu armijas simbols no 1871. līdz 1918. gadam, kad to aizstāja ar grieķu krustu. Kopš 1956. gada tas ir Bundesvēra simbols.
Šis ar apbalvojumiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Dzelzs krusts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.