Dzelzava: Ciems Madonas novada s pagastā, Latvijā

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Dzelzava (stacija).

Dzelzava
Vidējciems
Dzelzavas muiža
Dzelzava
Koordinātas: 57°00′08″N 26°25′59″E / 57.00222°N 26.43306°E / 57.00222; 26.43306 26°25′59″E / 57.00222°N 26.43306°E / 57.00222; 26.43306
Valsts	Latvija
Novads	Madonas novads
Pagasts	Dzelzavas pagasts
Iedzīvotāji (2015)
• kopā	371
Pasta nodaļa	LV-4873 Dzelzava
Dzelzava Vikikrātuvē

Dzelzavā ir estrāde, divi veikali, pamatskola, bibliotēka, bērnudārzs, speciālā pamatskola, aptieka, ambulance, novada pakalpojumu centrs, Madonas novada ceļu uzturēšanas iecirknis un vairāki uzņēmumi. Netālu no ciemata atrodas Bakans (Bakanu ezers), kas ir iecienīta atpūtas vieta. Dzelzava nodrošināta ar regulāru autobusu satiksmi.

Senāki laiki

Senākos laikos Dzelzava piederējusi pie Cesvaines pilsnovada (latīņu: castrum Sessowe) un Jersikas zemes. Iedzīvotāji pilskungam maksāja nodevas, ko sauca par pagastu. Vēlāk par pagastu sāka saukt noteiktu apvidu, kurā ietilpa viens vai vairāki ciemi. Pēc Letijas dalīšanas līguma noslēgšanas Dzelzavas apkārtne nonāca Rīgas virsbīskapijas valstī. 14. gs. netālajā Cesvainē pilsnovada (borchsokinge) pārvaldei uzcēla mūra pili. Dzelzavas muiža pirmo reizi rakstos pieminēta 1558. gadā.

1559—1721

Livonijas kara laikā 1559. gadā pie Cesvaines tika sakautas bīskapa un ordeņa karaspēka vienības. Pēc kara Livonijas Konfederācija beidza pastāvēt. Kara rezultātā Dzelzava kopā ar pārējo Vidzemi un Latgali nonāca Polijas—Lietuvas pakļautībā. Zināms, ka 1594. gadā muižas īpašnieks bija Jēkabs no Vainekes (Jacob Wainecken) un muiža minēta kā Waineckemoise. Sākoties Polijas—Zviedrijas karam, minēts, ka viņa dēls Johans Dzelzavas muižu (Schielschun) 1600. gadā pārdeva Cesvaines pilskungam Vilhelmam Frīdriham Taubem. Zviedru Vidzemes laikā daļa no Dzelzavas muižas nokļuva Zviedrijas karaļa īpašumā un kopš tā laika tika dēvēta par "Kroņa muižu" (Kronenhof). 1679. gadā abas muižas par 7000 dālderu nopirka majors Oto Vilhelms Klots (Klodt).

Jaunie laiki

 

 

Pēc Ziemeļu kara 1765. gadā Dzelzavas muiža par 17 350 dālderiem nonāca Oto Johana fon Tranzē (Transehe) valdījumā. 18. gs. vidū Dzelzavā darbojās kaļķu ceplis. Dzelzavas pagasta skolā no 1882. gada strādāja latviešu rakstnieks Doku Atis (1861—1903).

Lielāka saimnieciska attīstība tika veicināta ar privātā šaursliežu Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa būvi, kas tika pabeigta 1903. gadā (pārbūvēts par platsliežu dzelzceļu Pirmā pasaules kara laikā). 1905. gada revolūcijas laikā Dzelzavā darbojās sociāldemokrātiski pulciņi "Svece" un "Negaiss", kurus vadīja tautskolotājs Pēteris Doks (1869—1921). Revolūcijas laikā Dzelzavas apkārtnē darbojās arī mežabrāļi. Par pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Andreju Kažoku (1865—1941). 1905. gada novembrī notika A. Kažoka un R. Mālīša vadītais uzbrukums Dzelzavas muižai. Rezultātā daļēji izdega pils, ko atjaunoja, nedaudz pārbūvējot pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Nemieros un sadursmēs ar soda ekspedīciju bojā gājuši 8 dzelzavieši.

Jaunākie laiki

Pirmā pasaules kara laikā vairums pagasta spēcīgo vīriešu iestājās latviešu strēlnieku rindās. 1917.-1920. gadam ļoti bieži mainās Dzelzavas amatpersonas.

Pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņām Dzelzavā un tās apkārtnē izveidojas daudzas jaunsaimniecības un attīstās arī tirdzniecība. Vairāki veikali tiek atvērti Dzelzavas centrā. Pasta kantorī darbību uzsāk telefona centrāle. Darbojas ļoti dažādas saimnieciskas un kulturālas biedrības un partiju nodaļas. 1928. gadā sākas līdzekļu vākšana tautas nama būvniecībai, ko pabeidz celt 1935. gadā.

Līdz 1925. gadam Dzelzava ietilpa Cēsu apriņķī, bet no 1925. gada jaunizveidotajā Madonas apriņķī.

Okupācijas laiki

 

Deportācijās no Dzelzavas apkārtnes izvestas 2 ģimenes 1941. gadā un vairāk nekā 40 ģimeņu (vairāk kā 140 cilvēku) — 1949. gadā.

1949. gadā tika likvidēts Dzelzavas pagasts, kuru atjauno 1990. gadā.

Administratīvo pārkārtojumu laikā Dzelzavai vairākkārt mainījās piederība noteiktiem rajona centriem — 1947.—1949. g. Gulbenes, 1950.—1956. g. Cesvaines, visbeidzot 1956. gadā Dzelzava tiek pievienota Madonas rajonam.

 

• Dzelzavas muiža kopā ar parku un vairāku vēsturisku ēku kompleksu;
• Dzelzavas muižas parkā atrodas piemineklis "Par Tēvu Zemi Kritušiem";
• Dzelzavas kultūras nams (celts 20. gs. 30. gados);

• Rīga — 185 km;
• Madona — 22 km;
• Gulbene — 27 km;
• Cesvaine — 9 km;
• Lubāna — 26 km.

• Dzelzavas pagasta mājaslapa