Doplera Efekts
Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Doplera efekts ir nosaukts par godu austriešu fiziķim Kristiānam Dopleram, kurš aprakstīja šo parādību 1842. gadā.
Doplera efektu attiecībā uz skaņu var dzirdēt, ja virzienā uz novērotāju ātri kustas kāds skaņas avots, piemēram, automašīna vai vilciens ar ieslēgtu skaņas signālu — tad skaņas (svilpiena) tonis ir jūtami augstāks, nekā, lokomotīvei atrodoties tieši blakus novērotājam, kad tas sadzird "īsto" skaņas toni. Kad lokomotīve pabraukusi garām novērotājam un sāk attālināties no tā, skaņas tonis strauji pazeminās.
Astronomijā izšķir gaismas sarkano nobīdi un zilo (violeto) nobīdi.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doplera efekts |
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Doplera efekts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.