Atbrīvošanas aleja ir galvenā iela Rēzeknē, tās kopējais garums ir 5,5 km.
Tā ir garākā pilsētas iela, savienojot pilsētas ziemeļu un dienvidu robežu. Lielākā daļa ielas iet taisnā virzienā pāri visai pilsētai. Pēc tilta pāri Rēzeknes upei tā nedaudz maina virzienu, kā arī samazinās tās platums un attiecīgi joslu skaits no četrām uz divām.
Atbrīvošanas aleja | |
---|---|
Pietura pie bijušā Piena konservu kombināta | |
Ielas novietojums Rēzeknē | |
Atbrīvošanas aleja (melnā krāsā) cauri 3 Rēzeknes mikrorajoniem (gaišākie) | |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rēzekne |
Rajons | Dienvidu rajons Centra rajons Ziemeļu rajons |
Garums | 5 500 m |
Vēsturiskie nosaukumi | Nikolaja šoseja Lielā Nikolaja iela Pulkveža Kalpaka iela Ļeņina iela 1. maija iela |
Joslu skaits | 2–4 |
Segums | asfalts |
Celtnes | Latgales Māra |
Sabiedriskais transports | |
Autobuss | 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 21. |
Atbrīvošanas aleja Vikikrātuvē |
Iela izveidojās pēc Pēterburgas — Varšavas šosejas izbūves 1836. gadā, sākotnēji Rēzeknes upes kreisajā pusē, bet drīz vien arī labajā, kur pašreiz atrodas pilsētas centrs. Pēc Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I vizītes Rēzeknē to sāka saukt par Nikolaja šoseju. 1840. gadā uzcēla pareizticīgo baznīcu ar galveno fasādi pret Nikolaja šoseju. Pēc 1847. gada pilsētas jaunā ģenerālā plāna apstiprināšanas ap Nikolaja šoseju sākās vērienīgāka apbūve. Pilsētas centrālajā laukumā uzcēla pilsētas valdes ēku. Katru gadu jaunajā centrā uzcēla ne vairāk par 4 — 5 namiem, iela ieguva Lielās Nikolaja ielas nosaukumu.
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas un Latgales atbrīvošanas 1923. gada decembrī ielu pārdēvēja par Atbrīvošanas aleju, jo gar ielas abām malām bija regulāri liepu stādījumi. 1930. gadā sāka būvēt pieminekli "Vienoti Latvijai", kura celšanai sākotnēji bija paredzēts iztērēt 50 000 latu, bet tā kā saziedotais apjoms pārsniedza 100 000 latu, atlikusī summa tika izmantota, lai sakārtotu infrastruktūru ap pieminekli — tādējādi Atbrīvošanas aleja ieguva divus lokus, kuros tās joslas atdalās viena no otras, metot katra uz savu pusi loku ap pieminekli, tika rekonstruēti Atbrīvošanas alejas un Baznīcu ielas, kā arī Atbrīvošanas alejas un Pulkveža Brieža ielas krustojumi, izlīdzināti notekgrāvji. Pēc 1930. gados veiktās Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas laikraksts "Latgolas Vords" rakstīja, ka tā ir kļuvusi par modernāko ielu Latgalē. Ielas vidusdaļā tika uzklāts tam laikam augstas kvalitātes segums — dzelzsbetona plāksnes un izbūvēts velosipēdistu celiņš, klāts ar aukstasfaltu līdz arkveida dzelzsbetona tiltam pāri Rēzeknes upei (nopostīts Otrajā pasaules karā).
Otrā pasaules kara laikā pēc Latvijas okupācijas pieminekli Latgales atbrīvošanas pieminekli iznīcināja un Atbrīvošanas aleju pārdēvēja par Ļeņina ielu. 1950. gados pilsētas Ziemeļu rajonā uzbūvēja daudzdzīvokļu dzīvojamos namus rūpnīcu strādniekiem. 1957. gadā Ļeņina ielā uzbūvēja Piena Konservu kombinātu, bet 1971. gadā rūpnīcu "REBIR". 1965. gadā agrākā pieminekļa "Vienoti Latvijai" vietā uzcēla Ļeņina pieminekli. 1980. gados uzbūvēja pārvadu pāri dzelzceļam. Šis viadukts ar plašām uzbrauktuvēm arī šodien ir garākais tilts pilsētā. Iepretim Ļeņina piemineklim tika uzcelta jauna pilsētas domes ēka.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Atbrīvošanas aleja atguva savu kādreizējo nosaukumu. 2011. gadā sākās vērienīgi rekonstrukcijas darbi visā Atbrīvošanas alejas garumā, kas turpinājās līdz 2013. gadam. Ielai tika veikti kapitāli remontdarbi, ne tikai pilnībā nomainot tās segumu, bet arī visu pamatu. Tika nomainītas oriģinālās betona plāksnes ielas vidusdaļā, izbūvēti jauni gājēju celiņi, pilnībā nomainīts apgaismojums, laternas, uzstādīti jauni luksofori, atsevišķās vietās ar skaņas signāliem un taimeriem krustojumos, kur tie agrāk nav bijuši, ierīkotas gājēju saliņas pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" un aplis ap to pārveidots par rotācijas apli. Papildus tam visam uzstādīti arī soliņi gar ietvju malām. Projekta ietvaros uzbūvēts pilnīgi jauns tilts pāri Rēzeknes upei.
Atbrīvošanas aleja ir garākā Rēzeknes iela. Tās kopgarums ir gandrīz 5,5 km, bet ielas braucamās daļas platums svārstās no 4 līdz 2 joslām. Tai ir 18 krustojumi un divi tilti pār dzelzceļu un Rēzeknes upi. Pilsētas galvenā iela būtībā ir Latvijas augstākās kategorijas autoceļš A13, kas savukārt ir daļa no Eiropas nozīmes autoceļa E262. Pilsētas teritorijā tas krusto reģionālos autoceļus P36, P54 un P55, kas ir attiecīgi Nikodema Rancāna un Latgales ielas.
Atbrīvošanas aleja ir savienota ar šādām ielām:
Lielākās komerciestādes:
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atbrīvošanas aleja |
Šis ar Rēzekni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Atbrīvošanas aleja, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.