Algu Diskriminācija

Algu diskrimināciju var uzskatīt par cenu diskriminācijas paveidu vai arī tās inverso variantu, kad viens un tas pats pircējs pērk vienu un to pašu preci ar dažādām cenām.

Vairāki pētījumi parādījuši, ka minoritātes, piemēram, sievietes vai afroamerikāņi, cieš no zemākām algām, salīdzinot ar citām grupām par vienu un to pašu darbu. Dažādos pētījumos ir uzrādīti atšķirīgi skaitļi, bet būtībā tie svārstās no 5-15%.

Visplašākajā nozīmē jēdziens "diskriminācija" skaidrojams kā nepamatota, atšķirīga attieksme pret cilvēku vecuma (vai arī dzimuma, etniskās izcelsmes, invaliditātes) dēļ. Tā norādīts Eiropas Savienības un Lisabonas līgumā.

Saskaņā ar Eurostat datiem, kas apkopoti visā Eiropas Savienībā, sievietes pelna vidēji par 16,4% mazāk nekā vīrieši, un Latvijā šai starpībai ir tendence pieaugt. Lai Latvijas sievietes saņemtu tādu pašu samaksu gadā kā vīrieši, 2011. gadā viņām būtu bijis jāstrādā 49 darba dienas vairāk. Līdzīga tendence vērojama arī Bulgārijā, Francijā, Ungārijā, Portugālē un Rumānijā. Igaunijā saskaņā ar Eiropas Komisijas apkopotajiem datiem ir viskrasākās darba samaksas atšķirības - tur vīrieši saņem par 27% vairāk nekā sievietes. Savukārt vismazākās atšķirības ir Polijā - 2%.^{[nepieciešama atsauce]}

Latvijā novērota arī vecuma diskriminācija. Neapstrīdams tiešās diskriminācijas piemērs būtu darba sludinājums, kurā norādīts: "Aicina darbā darbiniekus vecumā līdz 25 gadiem."