Albatrosi

Albatrosi Diomedeidae (G.R. Gray, 1840)
Īsastes albatross (Phoebastria albatrus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vētrasputni (Procellariiformes)
Dzimta	Albatrosi (Diomedeidae)
Izplatība
Albratrosu izplatības areāls iekrāsots gaiši zilā krāsā.
Iedalījums
Albatrosus iedala 4 ģintīs: Dienvidu albatrosi (Thalassarche) Lielie albatrosi (Diomedea) Melnie albatrosi (Phoebastria) Tropu albatrosi (Phoebetria)
Albatrosi Vikikrātuvē

Albatrosi ir liela auguma jūrasputni, kuru izplatības areāls ir Dienvidu okeāns un Klusā okeāna ziemeļu daļa. Atlantijas okeāna ziemeļos albatrosi nedzīvo, lai gan fosilijas norāda, ka savā laikā arī šeit ir dzīvojuši šīs dzimtas putni. Albatrosi ir vieni no lielākajiem lidojošiem putniem pasaulē. Turklāt lielajiem albatrosiem (Diomedea) ir lielākais spārnu plētums no visiem dzīvojošiem putniem. Albatrosus iedala 4 ģintīs, bet par sugu skaitu, kuras ietilpst šajā dzimtā, zinātniekiem nav vienprātības. Pēc Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) datiem albatrosu dzimtā ir 22 sugas, no kurām 19 ir apdraudētas. Pagātnē albatrosus intensīvi medīja, lai iegūtu to spalvas. Toties mūsdienās ligzdošanas salās ir iedzīvojušās ar cilvēkiem šeit nonākušās žurkas un savvaļas kaķi, kas izposta dējumus. Kā arī putnus apdraud jūras ūdeņu piesārņojums, zivju resursu samazinājums un zvejniecības rīki.

Balstoties uz albatrosu molekulārām studijām, albatrosu dzimta attīstījusies oligocēnā pirms 35—30 miljoniem gadu. Zinātnieki uzskata, ka vētrasputnu kārtas vecākā dzimta ir vētrasputnu dzimta (Procellariidae) un nākamā vecākā — albatrosu dzimta. Mūsdienās zināmās 4 albatrosu ģintis izveidojās apmēram pirms 15 miljoniem gadu.

 

 

Albatrosi ir lieli vai ļoti lieli putni. Tie ir vislielākie putni visā vētrasputnu kārtā. Lielākais albatrosu dzimtā ir klejotājalbatross (Diomedea exulans), kura spārnu plētums var sasniegt 3,5 metrus. Tas ir lielākais spārnu plētums no visiem pasaules putniem kopumā. Lai arī klejotājalbatross ir liels putns, tas joprojām ir samērā viegls, salīdzinot ar auguma lielumu, un sver tikai 6—12 kg. Līdz ar to tas joprojām ir lielisks lidotājs. Mazākais no albatrosiem ir pelēkais albatross (Phoebetria palpebrata), kura ķermeņa garums ir 79—89 cm, spārnu plētums 183—218 cm. Lai arī tas ir mazākais albatross, pelēkais albatross ir liels putns.

Albatrosiem ir liels knābis, masīvs, spēcīgs un ar asām malām. Augšējā knābja daļa nobeidzas ar spēcīgu āķi. Knābis sastāv no vairākām ragainām plāksnēm. Knābja virspusē izceļas divas garas cauruļveida nāsis, kuras stiepjas līdz pat knābja pamatnei. Nāsis tiek izmantotas ožai, kas ir netipiska īpašība putniem. Ar ožas palīdzību albatrosi tāpat kā visi pārējie vētrasputni nosaka barības atrašanās vietu. Pēdām 3 pirksti, kas savienoti ar peldpleznām, un iztrūkst aizmugurējais pirksts. Atšķirībā no citiem vētrasputniem albatrosu kājas ir spēcīgas un piemērotas staigāšanai pa sauszemi. Tā kā albatrosi dzer jūras ūdeni, tiem pie knābja pamatnes virs acīm ir īpaši sāls dziedzeri, kas ķermenim ļauj atbrīvoties no liekās sāls.

Lielākā daļa albatrosu ir balti ar tumšu muguru un spārnu virspusi. Izņēmums ir dienvidu karaliskais albatross, kas ir gandrīz balts, Amsterdamas albatross, kura apspalvojumā ir daudz brūnās krāsas, un trīs tumšie albatrosi — melnkāju albatross, melnais albatross un pelēkais albatross, kas ir tumši brūni vai tumši pelēki. Dažām sugām uz sejas ir pelēkas vai dzeltenas zīmes. Tās var būt uzacis vai atšķirīgs pakauša apspalvojums. Pieauguša putna apspalvojums albatrosiem izveidojas tikai pēc vairākiem gadiem.

Spārni un lidošanas tehnikas

 

 

 

Spārni ir gari, šauri un stīvi. Tas nozīmē, ka, lai noturētos gaisā, albatrosi attīsta lielu lidošanas ātrumu. Pamatā tiek izmantoti divi lidošanas veidi — dinamiskā planēšana un slīpā planēšana. Dinamiskā planēšana nozīmē putna slīdēšanu gar viļņu galotnēm, uzķerot vertikālo gaisa plūsmu gar viļņa sienu. Tādējādi tiek samazināta nepieciešamā enerģija, lai noturētos gaisā. Slīpā planēšana tiek izmantota, kad putns lido taisni uz priekšu. Vētrasputns pagriežas pret vēju, uzņemot augstumu, tad planē lejup līdz jūras virsmai. Albatrosi ir izcili planētāji. Noslīdot 1 metru uz leju, tie uz priekšu nolido 22—23 metrus. Atšķirībā no citiem vētrasputniem albatrosiem ir īpaša spārnu pleca uzbūve. Tiem ir pleca atslēga, kas nozīmē, ka spārns pie nepieciešamības ieķīlējas-saslēdzas. Bez mazākās muskuļu piepūles albatross spēj turēt izstieptu spārnu uz sāniem. Šāda īpašība piemīt vēl tikai lielajiem vētrasputniem.

Albatrosi lidojot izmanto arī savas zināšanas par valdošajiem vējiem; dienvidu puslodē, lidojot uz ziemeļiem, tie lido pulksteņa virzienā, bet, lidojot uz dienvidiem, pretēji pulksteņa virzienam. Putni ir tik labi piemērojušies gaisa strāvām, un to lidojums ir tik efektīvs, ka sirds ritms lidojot ir gandrīz tāds pats kā atpūšoties uz zemes. Tikai nosēšanās, pacelšanās un medības patērē putna enerģiju. Putna spēja netērēt enerģiju lidojuma laikā nosaka to, ka garajos pārlidojumos tas ļoti reti medī, lai atjaunotu spēkus. Bezvēja laikā albatrosi nolaižas uz ūdens virsmas un atpūšas, gaidot vēju, lai turpinātu lidojumu. Vienīgie albatrosi, kuri izmanto pamīšus spārnu sasišanu un planēšanu, ir tropu albatrosi. Uzsākot lidojumu, putni ieskrienas līdz spārni uzķer pietiekami daudz gaisa masas, lai paceltos spārnos.

Albatrosi pamatā pārtiek no zivīm, vēžveidīgajiem, galvkājiem un maitas gaļas. Katrai sugai un pat dažādām populācijām vienas sugas robežās ir atšķirīgi ēšanas ieradumi. Daži barojas tikai ar kalmāriem, citi ar zivīm un kriliem, citi tikai ar zivīm.

Albatrosi pamatā barojas dienas laikā. Dabas pētnieki ir novērojuši, ka albatrosi barojas arī ar tik lieliem kalmāriem, kurus paši nespētu nomedīt. Turklāt lielie kalmāri ieņem ievērojamu vietu to ēdienkartē. Lielie kalmāri pamatā tiek uzlasīti miruši pēc vaļu — kalmārēdāju medībām. Tie ir kašaloti, grindas un pudeļdeguna vaļi. Kā arī miruši kalmāri paliek pēc zvejas kuģiem.

Vēl nesenā pagātnē valdīja viedoklis, ka albatrosi barojas tikai no ūdens virsmas. Tie peldot uzlasa to, ko līdz ūdens virsmai uzdzen citi zemūdens plēsēji vai uznes straumes. Tomēr albatrosi arī nirst. Lielais klejotājalbatross nirst ne dziļāk par 1 metru, bet pelēkais albatross regulāri nirst 5 metru dziļumā, spējot ienirt līdz 12,5 metriem. Turklāt albatrosi nirst ne tikai no ūdens virsmas, bet arī no gaisa.

Albatrosi ligzdo kolonijās, kas parasti atrodas uz kādas izolētas salas. Kolonijai parasti ir laba pieeja no jūras no vairākām pusēm. Dažas sugas, piemēram, Bullera albatross un melnkāju albatross ligzdo zem kokiem skrajos mežos. Koloniju blīvums dažādām sugām ir atšķirīgs. Melnuzacu alabatrosi ligzdo ļoti blīvi. Uz 100 m² ligzdo apmēram 70 pāri. Toties lielie albatrosi un melnie albatrosi ligzdo samērā izklaidus.

Albatrosu mūžs, salīdzinot ar citiem putniem, ir ļoti garš. Daudzas sugas sasniedz 50 gadus un vairāk. Tādēļ albatrosi sāk ligzdot vēlu, bieži ligzdo tikai katru otro gadu un mazuļa audzināšanai velta daudz laika. Dzimumbriedumu tie sasniedz 5 gadu vecumā, bet arī tad tie nesāk uzreiz ligzdot. Paiet vēl daži gadi vai pat vēl papildus 5 gadi līdz albatrosi sāk ligzdot. Šie gadi paiet, praktizējot un pilnveidojot riesta deju.

• Albatrosu dzimta (Diomedeidae)
  • Dienvidu albatrosi (Thalassarche)
    • Atlantijas dzeltenknābja albatross (Thalassarche chlororhynchos)
    • Baltgalvas albatross (Thalassarche steadi)
    • Biklais albatross (Thalassarche cauta)
    • Bullera albatross (Thalassarche bulleri)
    • Četemu albatross (Thalassarche eremita)
    • Indijas dzeltenknābja albatross (Thalassarche carteri)
    • Kempbelas albatross (Thalassarche impavida)
    • Melnuzacu albatross (Thalassarche melanophrys)
    • Pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma)
    • Salvina albatross (Thalassarche salvini)
  • Lielie albatrosi (Diomedea)
    • Amsterdamas albatross (Diomedea amsterdamensis)
    • Antipodu albatross (Diomedea antipodensis)
    • Dienvidu karaliskais albatross (Diomedea epomophor)
    • Klejotājalbatross (Diomedea exulans)
    • Tristanas albatross (Diomedea dabbenena)
    • Ziemeļu karaliskais albatross (Diomedea sanfordi)
  • Melnie albatrosi (Phoebetria)
    • Melnais albatross (Phoebetria fusca)
    • Pelēkais albatross (Phoebetria palpebrata)
  • Tropu albatrosi (Phoebastria)
    • Galapagu albatross (Phoebastria irrorata)
    • Īsastes albatross (Phoebastria albatrus)
    • Laisānas albatross (Phoebastria immutabilis)
    • Melnkāju albatross (Phoebastria nigripes)

• Klaidoņalbatross (Diomedea exulans)
• Save the Albatross
• The Agreement for the Conservation of Albatrosses and Petrels (ACAP)
• Albatross: Don Roberson's family page
• Tracking Ocean Wanderers Arhivēts 2011. gada 24. maijā, Wayback Machine vietnē.