2023. Gada Marta Gruzijas Protesti

gada marta Gruzijas protesti bija vairākas ielu demonstrācijas, kas notika visā Gruzijā saistībā ar parlamenta atbalstu ierosinātajam "Ārvalstu ietekmes caurskatāmības likumam", kas paredz, ka NVO jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem", ja no ārvalstīm saņemtie līdzekļi sasniedz vairāk nekā 20% no kopējiem ieņēmumiem. Policija izmantoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi, lai izklīdinātu protestus, īpaši galvaspilsētā Tbilisi. Parlaments protestu rezultātā atsauca likumprojektu 2023. gada 10. martā.

2023. gada marta Gruzijas protesti
Datums	2023. gada 6.–10. marts
Vieta	Gruzija
Iemesli	Piedāvātais ārzemju aģentu likums
Mērķi	Apturēt ārzemju aģentu likuma pieņemšanu
Rezultāts	Protestētāju uzvara: likumprojekts atsaukts
Iesaistītās puses
Opozīcija Apvienotā Nacionalā kustība Girči — Jaunais politiskais centrs Droa Agmašenebeli stratēģija Lelo Gruzijai Par Gruziju Eiropeiskā Gruzija Atbalstīja: Gruzijas prezidents Gruzijas valdība Ārlietu ministrija Policija Valsts drošības dienests Atbalstīja: Parlamenta vairākums Gruzijas sapnis Tautas vara
Vadošie cilvēki
Giorgi Vašadze Zurabs Džaparidze Elene Hoštarija Salome Zurabišvili Irakli Garibašvili Irakli Kobahidze Mamuka Mdinaradze Vahtangs Gomelauri Grigols Liluašvili
Cietušie
Vairāk nekā 100 ievainoto 135 protestētāju arestēti 58 kārtībnieku ievainoti; daži no tiem hospitalizēti

2021. gada janvārī Gruzija un Ukraina gatavojās oficiāli pieteikties dalībai ES 2024. gadā, lai pievienotos Eiropas Savienībai 2030. gados. Taču 2022. gadā sākās Krievijas-Ukrainas kara eskalācija, un 2022. gada februārī un martā Ukraina, Gruzija un Moldova kopīgi iesniedza pieteikumu dalībai ES.

2022. gada 9. jūnijā Eiropas Parlaments izdeva sešu lappušu garu rezolūciju, kurā apsūdzēja Gruzijas valdību preses brīvības graušanā valstī. Tā arī ieteica Eiropas Savienībai noteikt sankcijas valdošās partijas "Gruzijas sapnis" dibinātājam Bidzinam Ivanišvili par "viņa lomu Gruzijas politisko procesu pasliktināšanā".

Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā piešķīra Ukrainai un Moldovai kandidātvalstu statusu pievienošanās Eiropas Savienībai. Tomēr tā atlika kandidātvalsts statusa piešķiršanu Gruzijai, līdz tiktu izpildīti noteiktie nosacījumi. Eiropadome pauda gatavību piešķirt Gruzijai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu pēc ieteikto reformu kopuma.

2022. gada 28. jūnijā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja publicēja deklarāciju, kurā teikts, ka ieslodzītais bijušais prezidents Miheils Saakašvili nekavējoties jāārstē speciālā iestādē ārvalstīs. Saakašvili, kurš 2013. gadā pameta Gruziju un kuram Tbilisi pilsētas tiesa aizmuguriski piesprieda sešu gadu cietumsodam par varas ļaunprātīgu izmantošanu, piesavināšanos un iesaistīšanos opozīcijas deputāta slepkavības mēģinājumā, paziņoja par atgriešanos Gruzijā 2021. gada 1. oktobri, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā. Vēlāk viņš tika arestēts Tbilisi. Pēc izmeklēšanas datiem, Saakašvili valstī iekļuvis slepus, slēpjoties ar piena produktiem piekrautā puspiekabē. Viņš nelikumīgi šķērsoja Gruzijas valsts robežu, apejot muitas kontroli. Viņu ievietoja Rustavi cietumā, kur viņš pieteica badastreiku. Viņa personīgais ārsts lūdza varas iestādēm pārvest viņu uz slimnīcu, jo viņš turpināja badastreiku un viņa veselības stāvoklis pasliktinājās.

2022. gada 14. decembrī Eiropas Parlaments atkārtoti aicināja Eiropadomi piemērot sankcijas Ivanišvili, apsūdzot viņu demokrātiskā politiskā procesa bojāšanā Gruzijā, vienlaikus aicinot Gruzijas valdību atbrīvot Saakašvili medicīnisku iemeslu dēļ, lai viņš varētu ārstēties ārzemēs.

2023. gada 14. februārī Eiropas Parlaments pieņēma trešo nesaistošu rezolūciju, apsūdzot Gruzijas valdību un Bidzinu Ivanišvili par sliktu izturēšanos pret Miheilu Saakašvili cietumā, kārtējo reizi aicinot viņu atbrīvot no cietuma un noteikt pret Ivanišvili personiskas sankcijas.

Partija "Gruzijas sapnis" kritizēja rezolūcijas. Premjerministrs Irakli Garibašvili rezolūcijas nodēvēja par "bezatbildīgām un aizskarošām pret mūsu tautu". Gruzijas sapņa parlamenta deputāts Dimitri Hundadze apšaubīja Gruzijas dalības ES politiku, sakot: "Mēs neatteiksim savu cieņu, lai iegūtu [kandidāta] statusu! [. . . ] Neviens nebiedēs ne Bidzinu Ivanišvili, ne Gruzijas valsti ar sankciju draudiem.

2. augustā Gruzijas deputāti Sozars Subari, Miheils Kavelašvili un Dimitri Hundadze pameta valdošo "Gruzijas sapni" un izveidoja "Tautas varas kustību". Pēc deputātu vārdiem, viņu mērķis bija izteikties un atklāt patiesību, kas "paslēpta Gruzijas politikas aizkulisēs". "Tautas varas" locekļi publicēja vairākas publiskas vēstules, apsūdzot ASV un Eiropas Savienību mēģinājumos gāzt Gruzijas valdību. Kustība ir īpaši kritizējusi ASV ārpolitiku Gruzijā. Tās dalībnieki ir apšaubījuši ASV finansējumu Gruzijai, sakot, ka tas tikai kalpojis amerikāņu interešu stiprināšanai Gruzijā uz Gruzijas valsts institūciju un suverenitātes rēķina. Kustība "Tautas spēks" ir apsūdzējusi ASV un Eiropas Savienību par iejaukšanos valsts iekšējās lietās un Gruzijas tiesu varas graušanu. Tiesu reformas bija starp 12 Eiropas Savienības vēlmēm, lai Gruzija iegūtu ES kandidātvalsts statusu, lai gan, pēc "Tautas varas" domām, priekšlikuma mērķis bija "pakļaut Gruzijas tiesu varu ārvalstu kontrolei". Kustība ir apsūdzējusi vairākas Gruzijas politiskās partijas (tostarp lielāko opozīcijas partiju "Apvienotā Nacionālā kustība", kuru vada Miheils Saakašvili) un NVO, ka tās ir "amerikāņu aģenti". Saskaņā ar "Tautas varas" kustības izteikumiem, Saakašvili nelikumīgi atgriezās Gruzijā, lai rīkotu apvērsumu, un viņu atbalstīja ASV un Eiropas Parlamenta deputāti. "Tautas varas" locekļi sīkāk paskaidroja, ka ASV vēstniecība Gruzijā strādā, lai valsti ievilktu Krievijas un Ukrainas karā un ka Gruzijas valdību un Ivanišvili Eiropas Parlaments tā sodīja par miermīlīgo politiku un atteikšanos atvērt "otro fronti” pret Krieviju Gruzijā. "Gruzijas sapnis" noraidīja šo kritiku par ASV iesaistīšanos Gruzijas lietās, un Irakli Garibašvili sacīja, ka ASV un Eiropas Savienība ir Gruzijas "stratēģiskie partneri". Tikmēr seši citi deputāti pievienojās kustībai no "Gruzijas sapņa", atņemot tai parlamenta vairākumu. Tajā pašā laikā deviņi Tautas spēka kustības deputāti parlamentā nolēma palikt valdošajā vairākumā, atbalstot Irakli Garibašvili valdību. "Gruzijas sapņa" priekšsēdētājs Irakli Kobahidze apņēmās sadarboties ar "Tautas varu" svarīgākajos jautājumos.

Kustība "Tautas spēks" 29. decembrī pauda nodomu izstrādāt ārvalstu aģentu likumu, lai ierobežotu ārvalstu ietekmi valstī. 2023. gada 15. februārī Gruzijas parlamentā tika iesniegts projekts "Ārvalstu ietekmes atklātības likums".

Likumprojekts

Saskaņā ar likumprojektu nekomerciālas juridiskās personas (visizplatītākā NVO forma Gruzijā), raidorganizācijas, juridiskas personas, kurām atsevišķi vai kopīgi pieder drukāts plašsaziņas līdzeklis, kas darbojas Gruzijā, un juridiskas personas, kurām pieder vai kuras izmanto kopīgi vai ar citiem, interneta domēnam un/vai interneta uzturēšanai, kas paredzēta informācijas izplatīšanai internetā gruzīnu valodā, jāreģistrējas publiskajā reģistrā kā "ārvalstu ietekmes aģentiem" un tie ir pakļauti Tieslietu ministrijas uzraudzībai, ja viņi saņem vairāk vairāk nekā 20% no viņu gada ienākumiem no "svešas varas". Likumprojekts uzliek par pienākumu NVO atklāt savu līdzekļu avotu, bet nenosaka nekādus ierobežojumus to darbībai. "Gruzīnu sapnis" atbalstīja likumprojektu, sakot, ka tas veicinās ārvalstu finansēto NVO finansiālo caurskatāmību.

ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss kritizēja likumprojektu un salīdzināja to ar Ungārijas un Krievijas ārvalstu aģentu likumiem. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas iebilda pret likumprojektu kā cilvēka pamattiesību, konkrēti preses brīvības, pārkāpumu. Atbildot uz to, kustība "Tautas spēks" paziņoja, ka likumprojekts ir balstīts uz "amerikāņu modeli". "Gruzijas sapņa" līderis Irakli Kobahidze kritizēja gan ASV, gan Krievijas likumus. Viņš sacīja, ka Gruzijas likumprojekta pamatā ir ASV tiesību akti, taču tas ir ievērojami mīkstināts, lai tas atbilstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas standartiem, piebilstot, ka, ja ASV likums tiktu pārcelts uz Eiropas telpu, tas būtu pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību standartiem. Kritiķi sacīja, ka likumprojekts atspoguļo autoritāru līnijas izmaiņu un varētu kaitēt Gruzijas cerībām uz dalību Eiropas Savienībā. ASV vēstniecība Gruzijā paziņoja, ka likumprojekts ir Kremļa iedvesmots un nav savienojams ar Gruzijas iedzīvotāju nepārprotamo vēlmi pēc integrācijas Eiropā un demokrātijas attīstības. Paziņojumā teikts, ka likums būtu kaitējis Gruzijas attiecībām ar tās stratēģiskajiem partneriem. Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels sacīja, ka likumprojekts ir "ļoti slikta attīstība" Gruzijai un tās iedzīvotājiem. Viņš sacīja, ka likumprojekts draud ar negatīvu ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un mediju organizācijām. Borels norādīja, ka likumprojekts var nopietni ietekmēt Gruzijas attiecības ar ES, un aicināja Gruziju ievērot apņemšanos veicināt demokrātiju. ASV un Eiropas Savienība paziņoja, ka, ja likumprojekts kļūtu par likumu, Gruzijai būtu grūti iestāties NATO vai Eiropas Savienībā. Dažas citas starptautiskās organizācijas pauda bažas par likumprojektu, sakot, ka likumprojekts būtu bijis pretrunā Gruzijas demokrātiskajai attīstībai.

Irakli Kobahidze sacīja, ka parlaments likumprojektu nosūtīs Venēcijas komisijai rekomendāciju sniegšanai un tā atbilstības Eiropas standartiem pierādīšanai.

Reaģējot uz kritiku, ka likumprojekts ir balstīts uz Krievijas, nevis Amerikas likumdošanu, Tautas vara papildus reģistrēja alternatīvo likumprojektu, kas ir tiešs ASV likuma tulkojums. Otrais no diviem likumprojektiem ietver pirmā likumprojekta darbības jomu, iekļaujot personas, un paplašina sodus, iekļaujot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

2023. gada 6. martā Juridiskās komisijas uzklausīšanas laikā par likumprojektiem izcēlās kautiņš starp valdošās koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Pie parlamenta ēkas sākās protesti, aicinot deputātus noraidīt likumprojektus.

2023. gada 7. martā parlaments pirmajā lasījumā ar 76 balsīm par un 13 pret pieņēma ierosināto "Ārvalstu ietekmes atklātības likumu". Pie Gruzijas parlamenta tika organizēti protesti, kas vēlāk izvērtās vardarbīgi, protestētājiem mēģinājot iebrukt ēkā un apmētāt ar "Molotova kokteiļiem" tiesībsargātājus. Policijas darbinieki pret protestētājiem izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus.

2023. gada 8. martā desmitiem tūkstošu cilvēku protestēja pie parlamenta ēkas, aicinot parlamentu apturēt turpmākās diskusijas par ārvalstu aģentu likumu.

2023. gada 9. martā valdošā koalīcija paziņoja, ka atsauks likumprojektus. Viņi norādīja, ka nepieciešamas plašākas diskusijas ar sabiedrību, lai pārliecinātu sabiedrību par šīs likumdošanas nozīmību.

Iekšlietu ministrija vēlāk tajā pašā dienā paziņoja, ka visas personas, kas 7. un 8. martā arestētas saistībā ar administratīvo apsūdzību, ir atbrīvotas.

2023. gada 10. martā valdošā koalīcija atsauca vienu no diviem likumprojektiem, bet otrs zaudēja oficiālajā parlamenta otrās sēdes balsojumā ar tikai vienu balsi par, 36 balsīm pret un 76 atturoties.

Gruzijas valdība

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili pauda savu atbalstu protestētājiem, sakot, ka "Eiropas integrācijas ceļš ir jāaizsargā". Viņa ir paziņojusi, ka uzliks veto un atcels likumprojektu.

Gruzijas premjerministrs Irakli Garibašvili 7. martā atkārtoti apliecināja atbalstu likumam, sakot, ka ierosinātie noteikumi par ārvalstu aģentiem atbilst "Eiropas un pasaules standartiem".

Gruzijas Iekšlietu ministrija lūdza protestētājus izklīst, brīdinot, ka tiks veikti "juridiski pasākumi", lai atjaunotu mieru. Ministrija paziņoja, ka protests pārsniedza miermīlīgus ietvarus un izvērtās vardarbībā. Ministrija arī norādīja, ka arī policija bija spiesta pielietot proporcionālu spēku sabiedriskās kārtības atjaunošanai

Vairāk nekā 60 pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļi ir paziņojuši, ka neievēros likumprojektu, ja tas tiks parakstīts kā likums.

Savienotās Valstis

Neds Praiss atbalstīja protestus un sacīja, ka "ASV ir instrumenti, lai sauktu pie atbildības tos, kas darbojas pretrunā ar Gruzijas tautas gribu", norādot uz iespējamām sankcijām pret Gruzijas amatpersonām par 7. marta notikumiem. Valsts sekretāra palīgs Tods Robinsons, bijušais vēstnieks Venecuēlā, asi kritizēja tiesību aktus, būdams Tbilisi, kur viņš ieradās 1 dienu pirms protestu izcelšanās saistībā ar citu pasākumu, nosaucot to par "likumu, kas balstīts uz Krievijas, nevis Gruzijas interesēm. ".

Krievija

Marija Zaharova kritizēja Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz situāciju Gruzijā un apsūdzēja Žuzepu Borelu "pieklājības robežu pārkāpšanā" un "spiediena izdarīšanā uz Gruzijas pilsoņiem".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs situāciju Gruzijā salīdzināja ar Eiromaidanu Ukrainā. Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija brīdināja gruzīnus par šādu notikumu nevēlamām sekām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijai ar likumprojektu nav nekāda sakara un tas vairāk līdzinās ASV Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumam. Viņš arī piebilda, ka Krievija uzrauga situāciju un ir ieinteresēta, lai situācija pie tās robežas saglabātos mierīga.

Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija ieteica Krievijas pilsoņiem atturēties no ceļošanas uz Gruziju.

Krievijas propagandiste Margarita Simoņjana sacīja, ka Krievija nekavējoties bombardēs Tbilisi, ja Gruzija atklās "otro fronti" pret Krieviju.

Abhāzija

Abhāzijas ārlietu ministrs Inals Ardzinba paziņoja, ka ASV cenšas veikt apvērsumu Gruzijā, lai destabilizētu reģionu un uzsāktu Krievijas un Ukrainas kara "otro fronti" Dienvidkaukāzā.

Ukraina

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušos protestus nosauca par " demokrātijas uzvaras" zīmi, kā arī pieminēja to, kā ukraiņu tauta cerēja uz gruzīnu panākumiem kopš 7. marta, kad sākās protesti.