1956. Gads Latvijā: Gada notikumi Latvijā

gads">1956. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Janvāris

• 17.—19. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 14. kongress.

Februāris

• Liepājā 10 dienas pēc kārtas tika novērots sniegputenis.
• 8. februāris — Daugavpilī tika sasniegta viszemākā gaisa temperatūra Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē −43,2 °C.

Marts

• 25. marts — PSRS Augstākā padome izdeva dekrētu par darba nedēļas saīsināšanu, kurš noteica, ka turpmāk nedēļā būs 5 darba dienas, bet darba dienas ilgums tiek palielināts no 7 uz 8 stundām.
• 30. marts — tika likvidēts Apes rajons, tā teritoriju sadalot starp Alūksnes un Smiltenes rajoniem.

Aprīlis

• 19. aprīlis — Baltijas dzelzceļš tika sadalīts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas dzelzceļos.

Maijs

• 9. maijs — N. Krasnobajevs tika iecelts par Latvijas dzelzceļa priekšnieku.

Jūlijs

• 21. jūlijs — tika atklāta satiksme Bērnu dzelzceļā Mežaparkā. Tās bija viens no 52 PSRS strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūst dzelzceļnieku profesijas.

Septembris

• 20. septembris — pabeidza celt vienu no tiltiem pār Daugavu — Akmens tiltu. Svinīgi to atklāja 1957. gadā un līdz 1992. gadam tā nosaukums bija "Oktobra tilts". Kopējais tilta garums ir 503 metri un platums 27,6 metri.

Novembris

• 26. novembris — ar kopējo rezultātu 427,5 kg, piekāpjoties tikai zelta medaļas ieguvējam, ASV sportistam T. Kono, kura rezultāts bija 447,5 kg, sudraba medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs, svarcelšanā izcīnīja Vasilijs Stepanovs.
• 28. novembris — vasaras olimpiskajās spēlēs, šķēpmetēja Inese Jaunzeme ar rezultātu 53,86 metri izcīnīja zelta medaļu. Par 3,39 metriem tika labots olimpiskais rekords, kuru 1952. gadā uzstādīja Čehoslovākijas vieglatlēte D. Zatopkova.

Decembris

• 1. decembris — sudraba medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs, PSRS vīriešu basketbola izlases sastāvā izcīnīja Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš un Maigonis Valdmanis. Finālā PSRS komanda ar rezultātu 55:89 zaudēja ASV valstsvienībai.
• 7. decembris — tika likvidēti Aknīstes, Saulkrastu, Alojas, Alsungas, Elejas rajons, Gaujienas, Jaunjelgavas, Neretas un Cesvaines rajoni.

Nezināms datums

• Rīgā tika izveidota pirmā internātskola.
• Tika dibinātas pirmās sešas Starpkolhozu celtniecības organizācijas.
• Sāka iznākt almanahs "Teātris un dzīve".
• Eduards Smiļģis iestudēja Raiņa izrādi "Spēlēju, dancoju".
• Gostiņu pilsēta tika pievienota Pļaviņām.

Mākslas filmas

• "Cēloņi un sekas" (režisors Varis Krūmiņš)
• "Pēc vētras" (režisors Eduards Penclins)

• 11. janvāris — Mārcis Auziņš, fiziķis, LU rektors
• 20. janvāris — Jānis Gaigals, politiķis
• 21. janvāris — Ārijs Ūdris, politiķis un ekonomists
• 9. februāris — Jānis Vucāns, politiķis un matemātiķis
• 14. februāris — Dzintars Jaundžeikars, lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (miris 2022. gadā)
• 29. februāris — Silva Bendrāte, politiķe un radio žurnāliste
• 4. marts — Aleksandrs Kulakovs, futbola vārtsargs
• 14. marts — Gunārs Dāboliņš, Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks
• 21. aprīlis — Juris Hlevickis, ārsts un politiķis
• 23. aprīlis — Māris Abiļevs, grafiķis un Austrumu cīņu meistars
• 23. maijs — Ojārs Kehris, ekonomists un politiķis
• 24. jūlijs — Inguna Rībena, arhitekte un politiķe
• 31. jūlijs — Jānis Birks, ārsts un politiķis
• 30. augusts — Pēteris Salkazanovs, politiķis
• 3. novembris:
  • Jānis Ādamsons, politiķis
  • Vineta Muižniece, juriste un politiķe
• 21. novembris — Atis Slakteris, politiķis
• 5. decembris — Esmeralda Ermale, aktrise
• 6. decembris — Ingrīda Circene, ārste un politiķe
• 23. decembris — Jānis Ķīsis, ārsts-dermatologs un pasniedzējs (miris 2022. gadā)
• 30. decembris — Ingus Baušķenieks, mūziķis

• 25. augusts — Roberts Plūme, sportists (1897)
• 3. septembris — Antons Ozols, jurists, politiķis (1878)
• 24. oktobris — Jānis Francis, ģenerālis (1877)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

Piezīmes

Atsauces

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l