Ženēvas Bībele

Tā bija galvenā Bībele 16. gadsimta angļu protestantisma vidū, un to izmantoja Viljams Šekspīrs, Olivers Kromvels, Džons Nokss, Džons Donns un citi. Ženēvas Bībeli lietoja daudzi angļu reliģiskie disidenti un Olivera Kromvela karavīri Anglijas pilsoņu kara laikā.

Tā kā Ženēvas Bībeles valoda bija spēcīgāka un enerģiskāka, lielākā daļa lasītāju deva priekšroku šai versijai, nevis Lielajai bībelei.

Ženēvas Bībele bija pirmā Bībeles versija angļu valodā, kas pilnībā tika tulkota no ivrita, aramiešu un grieķu oriģinālvalodām. Lai gan teksts pamatā ir tikai Viljama Tindeila 1534. gadā publicētā agrāka darba pārstrādājums, tomēr pirms ieslodzījuma Tindeils pārtulkoja tikai Jauno Derību un Veco Derību līdz 2. hronikas grāmatai.

1560. gada Ženēvas Bībele papildus slavenajām marginālajām piezīmēm ietvēra vairākus palīgmateriālus, tostarp kokgriezuma ilustrācijas, kartes un skaidrojošas "tabulas", t. i., vārdu un tematu rādītājus. Pirms katras grāmatas bija "arguments" jeb ievads, bet pirms katras nodaļas — satura saraksts, kurā bija norādīti pantu numuri. Mazāka formāta izdevumi varēja būt neilustrēti.

Ženēvas Bībeles anotācijas bija kalvinistiskas un puritāniskas, tāpēc tās nepatika Anglijas baznīcā valdošajiem anglikāņiem, kas atbalstīja valdību, kā arī karalim Džeimsam I, kurš pasūtīja "autorizēto versiju" jeb karaļa Džeimsa Bībeli, lai to aizstātu. Ženēvas Bībeles piezīmes tomēr tika iekļautas dažos karaļa Džeimsa versijas izdevumos, pat 1715. gadā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ženēvas Bībele.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)